Zāļu valsts aģentūras dati liecina, ka oriģinālzāļu iepakojuma cena vidēji ir teju divkārt lielāka. Pēc 2015. gada datiem, ģenērisko zāļu vidējā cena bija 4,08 eiro, oriģinālzāļu iepakojuma vidējā cena – 9,76 eiro.
To, ka pacienti bieži pērk ne to lētāko, apliecina kompensējamo zāļu apmaksas statistika. Pērkot zāles, kas ir dārgākas par references cenu, pacienti pērn no sava maka samaksājuši 23 miljonus eiro. Pērkot arī lētākas zāles, šo naudu varēja arī neizdot. Speciālisti atzīst, ka dažkārt medikamentu blakus parādību dēļ ne visiem lētākās zāles der. Tomēr daudzi vienkārši nezina, ka var iztikt bez šīs piemaksas no sava maka.
Pensionāre Māra Grigule LTV stāstīja, ka zāļu cenām seko un pamana zāļu atšķirības pat vienām un tām pašām zālēm dažādās aptiekās. Taču arī vienā un tajā pašā aptiekā zāles ar vienādu aktīvo vielu un attiecīgi to pašu iedarbību var maksāt atšķirīgi. Un Māra tam pievērš uzmanību un aptiekā jautā pēc zālēm ar tādu pašu sastāvu, kas maksātu lētāk.
Dārgākas parasti ir tā sauktās oriģinālzāles - zāles, kas ar konkrēto iedarbību pirmās parādījušās tirgū. Bet ar laiku tādas sāk ražot citi un, lai izkonkurētu pirmās – pārdod tās lētāk. Tās sauc par ģenēriskajām zālēm.
Un līdzīgi, lai ietaupītu naudu, jāseko līdzi, arī pērkot valsts kompensētās zāles, jo valsts finansē tikai tik daudz, cik maksā lētākās no konkrētajām vienas iedarbības zālēm jeb tā saukto references cenu.
“Viennozīmīgi pacientam ir jārunā, ir jāsaka, ka viņš gribētu izvēlēties kaut ko lētāku, un ārsta receptē arī var norādīt, vai viņš atļauj aizvietot vai ne, vai mēs varam rīkoties,” norādīja Tukuma “Centra aptiekas” vadītāja Agnese Ritene.
“Bet izvēloties, pieņemsim, recepšu zāles, tad mēs skatīsimies, ja ir pieejams kaut kas lētāks, noteikti farmaceits arī ieteiks kaut ko lētāku. Ja tās ir bezrecepšu zāles, tad pacientam ir jāpasaka, kāda ir problēma, un tad piemeklēs to vajadzīgo, izejot no pacienta vēlmēm, simptomiem un finansiālajām iespējām,” sacīja Ritene.
Farmaceiti arī mudina nepirkt lieki. Speciālisti ir novērojuši, ka cilvēki zāles lieto pārāk daudz un bieži vien nopērk arī to, ko nemaz nelietos.
Latvijas Farmaceitu biedrība pirms dažiem gadiem rīkoja kampaņu, lūdzot nodot neizlietoto zāļu iepakojumus, un secinājumi nebija iepriecinoši.
“Redzot tās kaudzes, ko mums atnesa - un kas tik tur viss nebija, un pilnīgi jauni medikamenti, tai skaitā stipri dārgi kompensācijas sistēmas ietvaros iegādāti -, mēs arī vērsām ministrijas uzmanību uz to, ka ir jāveido kāda sistēma, kā mēs varētu šo kritiskumu palielināt, ko pacients lieto, kāpēc viņš lieto un kā viņš lieto,” pastāstīja Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Kitija Blumfelde.
“Tā kā, jā, mēs dažkārt tērējam ne tikai savu naudiņu, bet arī valsts naudiņu lieki,” piebilda Blumfelde.
Nevarot noliegt, ka nekritiskums ir arī reklāmas ietekmē, tādēļ farmaceitu pārstāve aicināja izvērtēt vajadzību pēc kāda konkrēta medikamenta. Un ne vienmēr veselības uzlabošanai ir vajadzīgas tieši zāles, svarīgs ir arī dzīvesveids.
