Imigrācijas noteikumu grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta. VISC jānodrošina procedūra arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuriem valodas prasmes apliecība nepieciešama pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Tā kā tik liels eksāmena kārtotāju skaits viena gada laikā vēl nav bijis, sastādīts īpašs grafiks, lai visi, uz ko prasība attiecas, varētu paspēt eksāmenu nokārtot.
VISC ar plānu trešdien iepazīstināja Saeimas deputātus Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē.
"Šiem cilvēkiem šeit ir bērni, ir mazbērni, un šeit ir kapi. Viņus tā nevar izmest. Viņiem jau Krievijā nekā nav. Man liekas, ka visām iestādēm vajadzētu katru gadījumu cilvēciski izskatīt individuāli," komentēja Saeimas deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā").
Savukārt deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) sacīja: "Es gribu atgādināt, ka mēs jau neesam lēmuši un nav tāda lēmuma vai uzstādījuma, kas paredzētu, ka mums tagad obligāti šie 18 000 būtu jāpatur šeit. Un, nedod dievs, kāds nokavēs. Viņi ir izdarījuši izvēli, kurai valstij viņi grib būt piederīgi."
Kamēr deputāti debatēja par to, kā šos cilvēkus uzrunāt un sasniegt, VISC norādīja, ka centra uzdevums ir nodrošināt iespēju eksāmenu nokārtot. Cits jautājums ir, vai visi to gribēs darīt? Un vai visi varēs nokārtot?
"Mēs saņemam ļoti daudz zvanus, kuros cilvēki vienkārši nerunā latviski. Un draud. Tas varbūt šeit neizklausās tik nopietni, bet eksaminācijas procesa norisē, kur ir ļoti lielas grupas ar cilvēkiem, mēs rēķināmies ar riskiem, kas saistās ar drošību šajā procesā," norādīja VISC vadītāja Liene Voroņenko.
VISC vēl gaida, kad Ministru kabinets skatīs grozījumus likumā, kas paredz papildu finansējumu šo pārbaužu nodrošināšanai un vērtēšanai, kā arī nodevas maksas palielināšanu un citas procedūras.
"Priecē Valsts izglītības satura centra apņēmība līdz rudenim spēt veikt šos valodas prasmes pārbaudījumus. Ir diezgan lielas šaubas par to, vai cilvēki tik īsā laikā aptvers to, ka ir nopietni. Ka tiešām viņu uzturēšanās Latvijā var tikt apgrūtināta, ja viņi tomēr nemācīsies latviešu valodu, kurš nu to neprot," komentēja deputāts
Ingmārs Līdaka ("Apvienotais saraksts").
Cilvēkam, kas pārbaudi nenokārtos, ir iespēja pieteikties termiņuzturēšanās atļaujai uz vienu gadu, ko var arī pagarināt. Ja cilvēkam nav pamata pieteikties citam uzturēšanās atļaujas veidam, tad uzturēšanās valstī kļūst nelikumīga, skaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
