Komisija rosina vispirms publicēt LKP nomenklatūras kadru kolekcijas personas lietas, sākot ar okupācijas totalitārā režīma vadību, piemēram, LKP Centrālās Komitejas (CK) pirmo sekretāru - Jāņa Kalnbērziņa, Arvīda Pelšes, Augusta Vosa, Borisa Pugo, Jāņa Vagra, Alfrēda Rubika - lietām.
Tāpat sākotnēji varētu publicēt LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāju un LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāju lietas. Arī tās būtu nepieciešams publiskot ne vēlāk kā līdz šī gada 30.jūnijam, rosina komisija.
Komisijas izstrādātais likumprojekts paredz atspoguļot arī LKP CK daļu vadītāju, to vietnieku, sektoru vadītāju un vietnieku lietas, kompartijas pilsētu, rajonu un Rīgas pilsētas rajonu, kā arī PSRS Jūras flotes ministrijas Latvijas Jūras kuģniecības pirmo un otro sekretāru lietas.
Kā publiskojami sabiedrībai noteikti arī Padomju Savienības komunistiskās partijas vadošo lomu represijās apliecinošie dokumenti - LKP CK biroja protokoli un VDK ziņojumi LKP CK.
Tāpat paredzēts publicēt LPSR iekšlietu un valsts drošības tautas komisāru, drošības, iekšlietu, sabiedriskās kārtības sargāšanas ministru, VDK priekšsēdētāju, to vietnieku nomenklatūras lietas.
Rosināts arī atspoguļot virkni PSRS totalitārās okupācijas režīma sabiedrības kontroles institūciju - sākot ar LPSR Ministru padomi, Augstāko padomi, komjaunatnes vadību, beidzot ar republikas pakļautības pilsētu, rajonu un Rīgas pilsētas rajonu darbaļaužu (tautas) deputātu padomju izpildu komiteju priekšsēdētāju lietām, Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības, Latvijas Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs (KultKoms), Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas, Latvijas Jaunatnes organizāciju komitejas, PSRS Valsts ārzemju tūrisma komitejas Rīgas apvienības (Intūrists), Vissavienības politisko zinību un zinātnes izplatīšanas biedrības Latvijas republikāniskās nodaļas, Latvijas Padomju rakstnieku savienības, LPSR Mākslinieku savienības, LPSR Komponistu savienības, LPSR Kinematogrāfijas darbinieku savienības, LPSR Žurnālistu savienības, LPSR Teātra biedrības un Padomju juristu asociācijas Latvijas republikāniskās nodaļas vadītāju lietām.
Tāpat atklātībā jānonāk PSRS Reliģisko kultu lietu padomes pilnvaroto un Krievu pareizticīgās baznīcas lietu padomes pilnvaroto LPSR lietām, izgaismojot arī LPSR prokurora, LPSR prokurora vietnieka un LPSR VDK darbību pārraugošā prokurora, LPSR Ministru Padomes Galvenās pārvaldes kara un valsts noslēpumu aizsardzībai presē (Glavļits) vadītāju, vadītāja vietnieku darbību, paredz likumprojekts.
Rosināts arī publicēt LPSR iekšlietu un valsts drošības tautas komisāru, drošības, iekšlietu, sabiedriskās kārtības sargāšanas ministru, VDK priekšsēdētāju, to vietnieku nomenklatūras lietas, kā arī atspoguļot virkni PSRS totalitārās okupācijas režīma sabiedrības kontroles institūciju - sākot ar LPSR Ministru padomi, Augstāko padomi, komjaunatnes vadību un beidzot ar republikas pakļautības pilsētu, rajonu un Rīgas pilsētas rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komiteju priekšsēdētājiem, Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības, LPSR Komponistu savienības, kā arī citu padomju un biedrību darbinieku lietām.
Pēc tam ieteikts publicēt dažādus VDK un citu institūciju dokumentus - VDK personīgo un darba lietu reģistrācijas žurnālus, nenotikušo vervēšanu un aģentu arhīva lietu reģistrācijas žurnālus, VDK operatīvās lietas, piemēram, VDK Cēsu rajona, Dobeles rajona, Jēkabpils, Jūrmalas, Krāslavas, Limbažu, Madonas, Saldus, Stučkas, Talsu, Valmieras rajona nodaļu, VDK Sabiedrisko sakaru nodaļas, Finanšu daļas, Kadru daļas materiālus, ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes pirmās daļas dokumentus, kā arī citas kartotēkas.
Likums paredzētu, ka PSRS okupācijas un Vācijas Reiha okupācijas publisko institūciju dokumenti jeb okupāciju dokumenti, kas ir valsts varas īstenotāju rīcībā, ir nacionālā dokumentārā mantojuma sastāvdaļa, tie ir Latvijas īpašums un to iznīcināšana ir aizliegta. Arī VDK, kā arī to tiesisko priekšteču dokumenti ir nacionālā dokumentārā mantojuma daļa, kuras izpratne ir Latvijas valstiskuma pamatā, noteikts likumprojektā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka VDK zinātniskās izpētes komisija ir sagatavojusi priekšlikumus likumprojekta "Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas likums" (Atklātības likums) un Ministru kabineta rīkojuma projekta veidā. Tie nosūtīti Saeimas Juridiskajai komisijai. Priekšlikumus komisija pieņēmusi 30. un 31.maijā, bet likumprojektu veidojis komisijas loceklis, zvērināts advokāts Linards Muciņš.
Izpētes komisija rekomendē VDK dokumentus pakāpeniski digitalizēt un publicēt tiešsaistē ne vēlāk kā līdz 2028.gada 4.maijam, kā arī to darīt noteiktā secībā.
Likuma mērķis ir, īstenojot Satversmes ievadā nostiprināto totalitārisma nosodījumu, ar atklātības un Latvijas vēstures pētniecības palīdzību novērst totalitāra režīma atkārtošanās iespējamību Latvijas teritorijā un pārvarēt Latvijas Republiku okupējušo varu propagandas un slepenības kultūras sekas.
