Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” svētdien vēstīja, ka militāro mācību video pirmo reizi parādījās sociālajā tīklā “Tik Tok”. Pēc visa spriežot, to publicēja rīdzinieks ar vārdu Vlads Kovins. Tas viņam bija pirmais “Tik Tok” video, un tas kļuva par īstu hitu. Nepilnas nedēļas laikā īso fragmentu ar pārbiedēto māti noskatījās divus miljonus reižu.
“”Tik Tok” algoritms strādā citādi nekā “feisbukā” vai “tviterī”. Ja “feisbukā” un “tviterī” ir svarīgi, cik tev ir draugu, cik daudz sekotāju, cik liela ir auditorija, tad “tiktokā” tas nav tik svarīgi,” paskaidroja dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva. “Tik Tok” strādā pēc algoritma, kas mēra skatītāja intereses, tādēļ video sasniedz tos, kuri izrādījuši interesi, piemēram, par Rīgu, NATO, karu un dienas notikumiem.
Aleksejeva pastāstīja, ka
minētā video izplatība bijusi “diezgan haotiska”, kas nozīmē, ka, visdrīzāk, nebija no malas organizēta.
Video publicēts piektdien. Nākamajā dienā to pārpublicēja atsevišķi sociālo tīklu lietotāji, starp viņiem arī sazvērestības teoriju sludinātāji un politiķi, kuri cenšas pievērst šādu vēlētāju uzmanību. No ziņu portāliem vispirms video parādījās “Tvnet” krievu valodā un igauņu “Postimees”. Svētdien par to jau rakstīja arī Kremlim piederošie un prokremliski noskaņotie avoti un dažādi nišas mediji.
Pētniece atzina, ka tādi Kremļa kontrolēti mediji kā “Sputnik” un “RT” teju katru nedēļu uzraksta kaut ko naidīgu par Baltijas valstīm, un “šis ir tāds stāsts, ko vienkārši grēks neizmantot.”
Video autors Kovins uz “de facto” lūgumu komentēt mācībās uzfilmēto neatsaucās. Bet portālam “jauns.lv” viņš pastāstīja, ka, piemēram, kanālam “RT” kā propagandas medijam neesot ļāvis video pārpublicēt, bet šis aizliegums tika ignorēts.
“Daudzi mediji uzsvēra tieši neapmierinātību kā galveno emociju, un tā izpaudās galvenokārt sociālo tīklu ierakstos. Bet, ja mēs paskatāmies pašu video, daudzi cilvēki iet garām, mierīgi stāv, filmē, vēro. Un, protams, šis bērna kliedziens un uztraukusies sieviete ir tāds spilgtākais piemērs, ko mediji izmantoja, lai pasniegtu, ka rīdzinieki ir neapmierināti,” novēroja Aleksejeva.
Krievijas finansētie mediji arī apgalvoja, ka rīdzinieki par mācībām vispār nav tikuši informēti. Taču tā nav taisnība.
Informācija pirms tam tika sniegta, un video redzamā sieviete pirms tuvošanās kareivim esot brīdināta.
Kā stāstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!"), bruņotie spēki ar māti sazinājušies, un viņa paudusi neapmierinātību, ka video ar viņu izplatīts tik lielos apmēros.
“Bruņotie spēki ir uzaicinājuši šo kundzi pie mums. Pārrunāsim lietas, un esam gatavi sniegt palīdzību, ja viņa vēlēsies, sava privātumu aizsargāšanā, jo video nav bijis ar viņu saskaņots,” sacīja ministrs.
Vienlaikus ar militārajām mācībām “Namejs” daudz vērienīgākas mācības “Zapad” rīkoja Krievija un Baltkrievija.
Tajās piedalījās ap 200 tūkstošiem karavīru, krietni vairāk nekā iepriekšējās. Kā allaž, Krievija un Baltkrievija izspēlēja uzbrukumus Baltijas valstīm un Polijai. Papildu spiedienu šogad radīja arī Aleksandra Lukašenko vasarā iesāktā migrantu operācija.
Taču ar “Zapad” nekas nebeidzas. Būtiski, kas reģionā notiks pēc mācībām, ņemot vērā Baltkrievijas finansiālo atkarību no Krievijas un abu valstu ciešāku integrāciju ekonomikā, gan militārajā sfērā.
