Eksperti norādīja uz vairākām būtiskām lietām, kas iezīmējās diskusijā:
- Edgars Rinkēvičs atgādinājums, ka pie straujākas ekonomiskās izaugsmes ieplānotie izdevumi aizsardzībai nesasniegs 2% no iekšzemes kopprodukta.
- Arvila Ašeradena paziņojums, ka koalīcijas veidošanā partijai varētu būt “sarkanās līnijas” par populistiskiem politiskiem spēkiem, kuri gan netika nosaukti vārdā.
- Skaidrojums par “Jaunās Vienotības” premjera kandidāta Krišjāņa Kariņa nekandidēšanu vēlēšanās, jo jāpabeidz ziņotāja darbi Eiropas Parlamentā, esot nepieņemams demokrātiskai partijai.
-
Par VDK kartotēkas publiskošanu Inese Lībiņa-Egnere pieļāva, ka zinātniskie komentāri būs ne pie visiem ierakstiem. Šajā jautājumā viņa nostājas pret Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka viedokli.
Partijas diskusijā bija arī vairāki neatbildēti jautājumi:
- par kadru izvēli premjera amata kandidātam;
- kāpēc partijas apvienība ir “Jaunā Vienotība” un kāds ir tās jaunais pienesums;
- kur ņemt papildu naudu prioritātēm. Tas esot neatbildēts jautājums arī citām partijām;
- kur partijas programmā pazudusi nostāja par tiesiskumu un cīņu ar korupciju. Šāds jautājums gan netika uzdots.
Eksperti vērtēja, ka no partijas iekļūšanas parlamenta nākamajā sasaukumā būtu vairāki ieguvumi:
- Nav sagaidāma populistiska, nepamatota riskēšana ar valsts interesēm, jo partijas politiķiem ir ievērojama pieredze valsts pārvaldē.
- Nākamajā Saeimā, kas esot gaidāma traka, saprātīgu un prognozējamu politiķu klātbūtne būs ieguvums.
- Partija var turpināt iesāktos reformas, un darbu sākšanai nav vajadzīgs papildu laiks.
Ozoliņš komentēja, ka 12. Saeima “Vienotībai” bija dziļas krīzes laiks. Tās iemesli esot meklējami vēl pirms nesaskaņām ar partijas bijušo līderi Solvitu Āboltiņu. Tas esot sācies, kad tapa zināms par Dzintara Zaķa nodokļu “optimizāciju”, pērkot automašīnu. Tagad būtiski, vai partija spēs atjaunot pamatus, uz kuriem tā stāvēja pirmsākumos.
