Tā bija drīzāk performance, nevis diskusija, bet ne visi pārstāvji no partijas, kas grasās “triecienā ieņemt Saeimu”, bija tikpat aktīvi, secināja eksperti.
Tikmēr aktīvākais partijas līderis Artus Kaimiņš mēģināja iejaukties diskusijā un sarunāties ar ekspertiem.
Ekspertu ieskatā, uzzinājām:
- Veidu un stilu, kādā partija domā pieņemt lēmumus – pārkliedzot, nerunājot par lietu, izvelkot privātās lietas.
- Partija uzskata, ka visām problēmām ir divas saknes - komunisti Saeimā un koalīcijas padome, kas nav pieminēta konstitūcijā.
Neatbildēti palika jautājumi:
- Kā tieši veidotu sadarbību ar citām partijām un kā darbotos modelis bez koalīcijas.
- Kādas personālijas tiktu izvirzīti uz ministru amatiem.
- Kāds ir piedāvātais risinājums, piemēram, veselības aprūpes vai ceļu problēmām.
- Neatbildētas arī aizdomas par iespējamo nelegālo finansējumu.
- Nav skaidrības, vai gatavi sadarboties ar “Saskaņu”.
Pozitīvs ieguvums, šai partijai nonākot parlamentā:
- Cilvēki emocionāli izlādēsies, parādot, ka viņiem nepatīk notiekošais.
- Partija aizstāv nepieciešamas reformas, piemēram, pašvaldību un augstskolu reformas.
- Partijas kandidātu atbildēs jūtama sāpe no neuzklausītas cilvēku grupas, un tas būs “spēriens pa pēcpusi” valdošajām partijām, ka ir vesela grupa, kas nav uzklausīta un ir “gatava nodedzināt Kartāgu”, nedomājot, ko cels vietā.
- Jaunu cilvēku ienākšana politikā atšķaidītu “kolhoznieku mentalitāti”.
Riski, šai partijai nonākot parlamentā, ekspertu ieskatā:
- “Vārtrūmes stils” var izplatīties, un ir jautājums, vai to var piekopt, neizejot ārpus rāmjiem, nezākājot cilvēkus.
- Partijas pārstāvji ir dažādi, un šādas grupas, kas nav sastrādājušas, var izjukt.