Panorāma

Sankcijas liedz salabot salūzušos dīzeļvilcienus

Panorāma

Čiekurkalnā negrib justies kā nomalē

Vecāki uztraukti, ka nebūs starpbrīžu

Kādā Rīgas skolā Covid-19 riska dēļ skolēnus starpbrīžos nelaidīs; speciālisti metodi nosoda

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 2 mēnešiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas vadlīnijas jaunajam mācību gadam paredz, ka skolas šogad atsakās no vienotiem starpbrīžiem vai starpbrīžiem vispār. Mācību iestādes šos ieteikumus tulko dažādi. Dažas jau brīdinājušas vecākus, ka bērni klasi atstāt nedrīkstēs. Taču šādi skolu lēmumi ir pretrunā gan ar bērnu tiesībām uz kvalitatīvu izglītību, gan nozīmē citu vīrusu izplatību, ja nelielā telpā visa klase kopā pavadīs trešdaļu dienas. To sarunā ar LTV uzsvēra gan infektoloģe, gan Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD).

ĪSUMĀ:

  • IZM vadlīnijas paredz atteikties no kopīgiem starpbrīžiem.
  • Kādā Rīgas skolā plānots bērnus starpbrīžos ārā nelaist.
  • Infektoloģe norāda, ka bērni arī stresa dēļ var saslimt.
  • Neiešana ārā no telpas var radīt labu vidi citām infekcijām.
  • Infektoloģe iesaka tieši garākus starpbrīžus, lai bērni var staigāt ārā.
  • Būtiski visiem iegaumēt - neiet uz skolu slimiem.
  • IKVD iesaka stundas sākotnēji vadīt ārā, ja iespējams.
  • Arī IKVD uzsver, ka izglītības kvalitāte atkarīga no bērnu labsajūtas.

Skolu pagalmi šobrīd ir tukši, bet jau nākamnedēļ tajos jāskan bērnu čalām un smiekliem. Taču – vai tā būs? Vecāku sapulcēs jau izskan, ka bērni klasi neatstāšot, lai nekontaktētos ar citiem. Vai arī – darīs to tikai vienā starpbrīdī pēc klasēm sastādīta grafika.

“Tikko mums bija vecāku sapulce. Skolotāja atklāti pateica – bērni no klases neizies.

Lai dodam līdzi siltus džemperus, jo starpbrīžos visus logus vērs vaļā. Vēdinās telpas. Bērni drīkst iziet tikai uz tualeti. Nekur citur. Tāds rīkojums – starpbrīžos klases nedrīkst tikties. Jā, vēl uz ēšanu dosies. Ziniet, man pilnīgi raudiens nāk! Iedomājos, ka mans aktīvais puika visu dienu nīks klasē! Tas vispār ir likumīgi?“ pastāstīja kāda norūpējusies mamma.

Skolu, kurā pieņemts šāds lēmums, mamma gan neatklāj. Tā gan esot liela Rīgas skola. 

Visas skolas ir saņēmušas ministrijas izstrādātus ieteikumus. Tajos tiešām pausts, ka starpbrīžu skolā vairs nav: “Atsakās no vienotiem starpbrīžiem vai starpbrīžiem vispār, mācību stundu laikā organizējot dinamiskās pauzes, nodrošinot regulāru telpu vēdināšanu.”

Ko nozīmē dinamiska pauze – tas paliek skolotāja ziņā. Un, ja viena klase dosies gaitenī stundas vidū, vai tas netraucēs pārējo klašu darbu. Taču nelaist bērnus laukā nav risinājums.

"Ja mēs viņus ieliekam vienā mazā klasē uz trešdaļu dienas, tas rezultāts būs stresains gan bērnam, gan pārējo infekciju izplatībā, tāpēc tas nav risinājums.

Kompromiss ir jāatrod! Būtu jārod iespēja iziet, izkustēties, atpūsties vienam no otra. Nervu sistēma un imūnā sistēma ir tik cieši saistīti – bērni slimos!" sacīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģe Dace Zavadska. 

Imunizācijas valsts padomes (IVP) priekšsēdētāja - profesore Dace Zavadska
Imunizācijas valsts padomes (IVP) priekšsēdētāja - profesore Dace Zavadska

Ārste iesaka drīzāk pagarināt starpbrīžus, dodot iespēju pastaigāties skolas teritorijā. Un to laikā var kārtīgi izvēdināt telpas. 

"Es neredzu īsti starpību starp garderobēm, tualetēm, fizkultūrā, kad pārģērbjamies, kad satiekamies, īsti lielas atšķirības nav. Mēs atrodam iespēju pagarināt starpbrīdi un iet laukā, bet nesēdēt biezās drēbēs pie atvērtiem logiem," sacīja infektoloģe. 

Daudz būtiskāk ir nenākt uz skolu vai darbu slimam.

"Ja mēs esam slimi, mēs paliekam mājās!

Ja mums ir iesnas, klepus, vienu dienu paskatāmies, kas notiek. Gan skolās, gan dārziņos. Un tā ir daudz labāka infekciju profilakse, nekā salikt viņus mazā klasē," stāstīja ārste.

Tāpat, atšķirībā no dažādiem vēdera vīrusiem vai gripas, koronavīruss bērnus skar maz un viegli. 

"Bērni nav galvenie Covid-19 izplatītāji. Pretēji kā ar gripu, kur tieši bērni slimo ilgi un aplipina citus," uzsvēra Zavadska. 

Daudz zvanu šajās dienās saņem arī IKVD. Vecāki uztraucas, kā tiks organizētas mācības. Un arī IKVD uzsver, ka tikai tad, ja skolēns labi jūtas, viņš var arī labi mācīties. 

"Bērna fiziskā un emocionālā labsajūta ir viens no galvenajiem faktoriem – vai ir izgulējies, paēdis, vai ir fiziskas aktivitātes, vai bijis svaigā gaisā. Tie visi ietekmē bērna vēlmi mācīties. Plānojot mācību procesu, skolām ir jāņem vērā šie faktori," uzsvēra IKVD vadītāja Ineta Juhņēviča.

Pie tam – jaunākiem bērniem uzmanības noturēšana jau tā sagādā grūtības. Tādēļ kustībām ir izšķiroša nozīme. 

"Ir pētījums, ka sākumskolas vecuma bērni spēj noturēt uzmanību 7–10 minūtes. Pēc tam nepieciešama atslodze, darbību maiņa, izkustēties, nepieciešama dinamiskā pauze. Tas ir jāņem vērā! Jo pretējā gadījumā bērns nespēj koncentrēties, un ne par kādu izglītības kvalitāti nevar būt runa!" stāstīja Juhņēviča.

Kamēr ir labs laiks, inspekcijā iesaka pavadīt svaigā gaisā arī stundas, ne vien starpbrīžus. 

"Septembrī es ieteiktu arī citus mācību priekšmetus organizēt ārā, brīvā dabā, ne tikai sportu. Bet visus!

Es ieteiktu meklēt risinājumus sadarbībā ar vecākiem. Mūsu pieredze rāda, ka vecākiem nereti ir labas idejas!" rosināja IKVD vadītāja. 

Inspekcija būs gatava reaģēt, ja vecāki ziņos par visu dienu klasē ieslodzītiem bērniem, taču uzsver, ka šis jautājums vecākiem vispirms jārisina skolā.  

KONTEKSTS:

Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.

No augusta ārā drīkst pulcēties 3000 cilvēku. Joprojām spēkā ir divu metru distances ievērošana. Sabiedriskajā transportā mutes un deguna aizsegi vairs nav obligāti. Skolām atsākot mācības klātienē, iesaka nodrošināt dezinfekcijas līdzekļus, telpu vēdināšanu, kā arī skolēnu plūsmu nošķiršanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti