Savu karjeru iekšlietu struktūrās Ints Ķuzis sāka 1982. gadā kā milicis Jelgavas rajonā. Vēlāk strādājis Tukuma rajona Kriminālpolicijas pārvaldē, bet 1999. gadā pārnāca uz Rīgu. 2009. gadā valdība Ķuzim piešķīra ģenerāļa pakāpi un divus gadus vēlāk – 2011. gadā – viņš apstiprināts Valsts policijas priekšnieka amatā.
Astoņos gados Valsts policijas priekšnieks pārdzīvojis sešas valdības, bet lielāko tiesu laika strādājis ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski ("Vienotība").
Nu jau bijušais ministrs atceras, ka Ķuzis policijas vadību 2011. gadā uzņēmās grūtā laikā.
"Situācija bija sarežģīta. Pēc 2009. gada krīzes policijā bija reforma – tika izveidoti reģioni un krasi samazināts policistu skaits. Darba mazāk nebija palicis. Bija arī aptuveni 40% griezums algās. Situācija nebija tā vienkāršākā," atzina Kozlovskis.
Kozlovska ieskatā Ķuzis šajos nebūt ne vieglajos apstākļos pierādījis sevi kā stingru un principiālu vadītāju.
Ķuža laikā policijai bija jāizmeklē vairākas ļoti sarežģītas un plašu rezonansi izsaukušas lietas – pašu policistu veikta laupīšana Jēkabpilī 2011. gadā, Zolitūdes traģēdija, cīņa pret tā sauktajiem "spaisiem", maksātnespējas administratora Bunkus slepkavība.
Paralēli tam tika īstenotas pārmaiņas policijas iekšienē – Iekšējā drošības biroja izveide un stiprināšana, policistu atalgojuma reforma.
Pēdējais nozīmīgākais darbs – rīcības plāns policijas darba uzlabošanai. Taču dzīvē to jau ieviesīs kāds cits.
Pašreizējais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV") vairākkārt asi kritizējis Valsts policijas vadību. Galvenokārt – par nepietiekamu cīņu pret korupciju iekšlietu sektorā.
"Ja vadošajā personālā Valsts policijā tiks ierosināts process par amata noziegumiem pret vadošām amatpersonām, šinī gadījumā tā ir Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža personīgā atbildība. Tāda ir mūsu džentlmeniskā vienošanās, jo mēs tā nosaucam, viņš pats ir virsnieks, viņš saprot, ko nozīmē ministram dotais vārds un kas viņam ir jāizdara, lai uzlabotu šo situāciju," iepriekš sacīja Ģirģens.
Savukārt iekšlietu darbinieku arodbiedrība uzsvēra, ka Ķuzis pratis komunicēt gan ar politiķiem, vismaz līdz Ģirģena nākšanai pie varas, gan ierindas policistiem.
"Jāsaka tā, ka šī komunikācija bija un tā bija pareiza, īstajā vietā un laikā. Šķiet, tie jautājumi, kas bija neatrisināti, tika atrisināti. Ir brīži, kad bija jāiet uz tiesu, lai abas puses saprastu, kā labāk risināt šos jautājumus," teica Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības vadītājs Armands Augustāns.
Nozares arodbiedrība cer, ka policijas vadības nomaiņa neapturēs uzsāktās reformas un darbu pie policistu sociālā nodrošinājuma stiprināšanas.
KONTEKSTS:
Pēc gandrīz 40 gadu dienesta iekšlietu struktūrās Valsts policijas priekšnieks Ķuzis trešdien, 15. janvārī, paziņoja, ka amatu pamet. Atlūgumu Ķuzis jau iesniedzis iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam ("KPV LV"), kurš to pieņēmis.
Ģirģens jau pērn oktobrī paziņoja, ka izvērtēs Ķuža atrašanos amatā saskaņā ar virzību Latgalē aizturēto policistu lietā un noskaņojumu policijas darbinieku vidū.
1. oktobrī intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Viens pret vienu" Ģirģens uzsvēra, ka policijas priekšniekam Intam Ķuzim būs jāatkāpjas, ja noziegumos tiks pieķertas kādas augsta ranga Valsts policijas amatpersonas. Ģirģens sacīja, ka šāda vienošanās viņam esot ar pašu Ķuzi un neviens žēlots netikšot.
Ministrs gan neminēja nosacījumus, kas apzīmē augsta ranga amatpersonu, līdz ar to pagaidām nav skaidrs, vai kukuļošanas lieta Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas birojā būs gana spēcīgs iemesls, lai Ķuzis atkāptos no amata.
Ķuzis par Valsts policijas priekšnieku kļuva 2011. gada augustā, bet 2016. gadā jūlijā atkārtoti apstiprināts šajā amatā. 2009. gada nogalē valdība nolēma Ķuzim piešķirt ģenerāļa pakāpi.