ĪSUMĀ:
- Latvijas Nacionālā arhīva rīcībā nonācis rets un vērtīgs atradums – VDK dokumenti.
- Mapes tika atrastas kādas privātmājas sienā Vidzemes pusē, kur dzīvoja čekists.
- Dokumenti ir par ideoloģisko pretizlūkošanu, tie 1990. gadā bija jāiznīcina.
- Dokumenti no 1943./1944. gada līdz 1989. gada beigām.
- Vēsturniekiem tie ļaus iegūt pilnīgāku informāciju un atklāt jaunus faktus.
- Par dokumentu autentiskumu ekspertiem nav gandrīz nekādu šaubu.
- Plāno, ka no septembra dokumenti būs pieejamo arhīva VDK materiālu lasītavā.
“Nesen arhīvā ieradās divas dāmas, atnesa šos dokumentus – trīs lietas, ko viņu radinieks atrada mājas remonta laikā, tie bija ielikti sienā iekšā, viņi bija apskatījušies, tos dokumentus atveda arhīvam,” stāstīja Nacionālā arhīva vecākais eksperts Gints Zelmenis.
Zelmenis mazliet apbružātās mapes ar kartona vākiem sarindojis uz arhīva galda. Uz divām no tām rakstīts ''Liternoje delo numur 655” un tās ir visai prāva biezuma, bet trešā ir plānāka bez minētā uzraksta, bet ar numuru 866 uz mapes muguriņas.
Šie numuri bija viens no veidiem, kā arhīva darbinieki spēja identificēt, ka dokumenti patiešām ir oriģināli. Atrasto dokumentu numurus viņi salīdzināja ar tiem, kas fiksēti arhīvā jau esošajā “Litera lietu reģistrācijas žurnālā”, un visi parametri sakrita.
“Tagad, kad mēs atveram vaļā to žurnālu, kur ir reģistrēta lieta 655, tātad tā pati lieta, mēs redzam saskan arī lietas nosaukums, VDK struktūrvienība, kas to lietu ir sākusi veidot, tālāk pēc žurnāla mēs redzam, ka 1983..gadā tās lietas materiāli ir pievienoti vienai citai lietai, jau cits numurs 866, un, lūk, te uz šiem vāciņiem var redzēt šo 866 numuru, tā ka nu šis ir viens no piemēriem, kā mēs salīdzinām ar esošajiem dokumentiem un kā var konstatēt, ka viss saskan,” stāstīja Zelmenis.
Arī visi pārējie salīdzināšanas veidi apstiprina, ka atrastie dokumenti ir oriģināli.
Dokumenti attiecās uz tā saukto VDK 5. daļas līniju jeb ideoloģisko pretizlūkošanu. Saskaņā ar PSRS sabrukuma laika čekas vadītāja Vladimira Krjučkova rīkojumu tie visi 1990. gadā bija jāiznīcina, jo PSRS VDK priekšsēdētājs Vladimirs Krjučkovs bija izdevis pavēli visā Padomju Savienībā iznīcināt visus operatīvos materiālus, kas attiecas uz pretpadomju aģitāciju un agrāko laiku politiskajām lietām
"Acīmredzot kaut kādu iemeslu dēļ viens no VDK darbiniekiem to nav izdarījis un šos dokumentus noslēpis. Tā tie nonākuši pie mums," sacīja Latvijas Nacionālā arhīva vecākais eksperts Gints Zelmenis.
"Ja agrāk mēs pieļāvām, ka 1990.-1991. gadā kas tāds varēja notikt, ka kāds drošībnieks noslēpj, līdz šim tā bija sausa teorija. Bet tagad mums ir pierādījums, ka viens tāds gadījums ir bijis," uzsvēra Zelmenis.
“Iemeslus, kādēļ viņš tos ir slēpis, mēs šobrīd varam tikai minēt, mēs vēl precizējam viņa datus un viņa vārdu,” sacīja Gints Zelmenis.
Dokumenti aptver plašu laika posmu. Vecākie datēti ar 1943./1944. gadu, kad Sarkanā armija Otrā pasaules kara laikā sāka atgriezties Latvijā. Tajos galvenokārt atrodami ziņojumi par nacionālās pretošanās partizāniem un viņu atbalstītājiem. Piemēram, Abrenes partizānu līderi Pēteri Supi.
60. un 70. gadu dokumenti apraksta situāciju dažādās Latvijas ciemu padomēs, galvenokārt Vidzemes pusē, par padomju varai nevēlamām personām katrā konkrētajā pašvaldībā.
“Ka, lūk, tajā un tajā ciema padomē dzīvo tik un tik cilvēku, kas agrāk bijuši tiesāti, tik un tik izsūtītie, vēl tik un tik uztur sakarus ar ārvalstīm, un tad tur tālāk aprakstīts, ka tur daļa no viņiem uzvedas pareizi un nekādas problēmas nerada, savukārt citi... nu un tad te tālāk ir apraksts, ko tie citi dara – tur, teiksim, viens ir lamājis padomju varu, vēl cits ir slavējis, ka dzīve ''buržuāziskās'' Latvijas laikā ir bijusi daudz labāka nekā tagad un tā tālāk. Un, protams, ka tādi cilvēki toreiz bija VDK redzes lokā, par daļu no viņiem te var atrast informāciju, ka cilvēks ir profilaktēts par to, ka viņam ir nepareizi uzskati un ka viņš ir izrunājies ne tā, kā vajag,” atklāja Zelmenis.
Visgrūtāk šobrīd saprast, kādam nolūkam kalpoja trešā mape ar numuru 866, jo tajā materiāli ievietoti haotiski, bez jebkādas hronoloģijas un sistēmas. Piemēram, tur atrodas materiāls par Latvijas Tautas fronti 1989.gadā, kam uzreiz kā nākamais seko materiāls par Madonas rajona partizāniem jeb kā tajā rakstīts – bandītiem – 1945. gadā.
Jaunākie dokumenti ir no 1989. gada beigām – ziņojumi par "Helsinki-86" un Latvijas Tautas frontes darbību, kā arī dažādiem disidentiem.
Zelmenis stāstīja, ka 1988. gada februāra vidū kādā dokumentā pieminēts Gunārs Astra, kurš tā gada 1. februārī tika atbrīvots no ieslodzījuma, un "jau pāris nedēļas vēlāk visiem dots uzdevums viņu novērot". Vēl kādā dokumentā pieminēta Lidija Doroņina-Lasmane.
"Piemēram, šeit var atrast izziņas no VDK izmeklētajām krimināllietām. Krimināllietas atrodas arhīvā jau kopš 90. gadiem, bet tas ir pozitīvi, ka ir šādi dokumenti, mēs varam salīdzināt pašu krimināllietu ar izziņu, salikt kopā un redzēt, kā visa šī informācija saskan, pārbaudīt šo dokumentu autentiskumu," norādīja Zelmenis.
"Ir arī izziņas par aģentiem, par dažādiem cilvēkiem. Var arī VDK personālsastāva pētniecībā izmantot. Jo, kā zināms, Latvijā VDK personālsastāva dokumenti nav saglabājušies, tādēļ mēs personālsastāvu lasām no daudziem citiem avotiem," skaidroja Zelmenis.
Viņš sacīja, ka jaunus aģentus šobrīd nosaukt nevar. "Ļoti iespējams, ka viņi ir, bet es nevaru pateikt pilnīgi droši. Bet ir atrasti tādi aģenti, kuru vārdi atrodami jau publicētajā aģentūras kartotēkā. Tā ir kā papildu iespēja dokumentu salīdzināšanai un autentiskuma pārbaudei," uzsvēra Zelmenis.
Visi materiāli ir kopumā ļoti labi saglabājušies, ja neskaita dažus, kuriem ir padzisis teksts un ko tādējādi jau visai grūti izlasīt.
Arhīva darbinieki tādēļ ir ļoti pateicīgi cilvēkiem, kas materiālus tūlīt pēc atrašanas nodeva arhīvam, jo ar katru brīdi laika zobs tiem kaitētu arvien vairāk.
Šobrīd vispirms mapes ceļos uz laboratoriju, kur pārbaudīs, vai tām nav nepieciešama dezinfekcija. Pēc tehniskās apstrādes laboratorijā šie dokumenti tiks pievienoti pērn no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra pārņemtajam arhīva “čekas fondam” un digitalizēti. Plānots, ka no septembra tie būs pieejami pētniekiem un interesantiem arhīva VDK materiālu lasītavā.
KONTEKSTS:
Saeima 2018. gada 4. oktobrī atbalstīja likuma grozījumus, kas paredzēja Latvijas Nacionālā arhīva interneta vietnē jau 2018. gadā publicēt vairākus bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentus jeb tā sauktos čekas maisus.
Jau 2014. gada maijā Saeima bija pieņēmusi likuma grozījumus, kas paredz pēc VDK izpētes komisijas darba beigām, tas ir, pēc 2018. gada 31. maija, publiskot VDK dokumentus, tiesa – Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apjomā. VDK zinātniskās izpētes komisija gan ne reizi vien norādījusi uz šķēršļiem, lai strādātu ar Satversmes aizsardzības birojā (SAB) glabātajiem "čekas maisiem". Tikmēr valsts vadītāji «čekas maisu» pētniekiem pārmeta nesadarbošanos ar SAB.
2018. gada 20. decembrī interneta vietnē "kgb.arhivi.lv" publiskota daļa no VDK dokumentiem, kas vēlāk vēl papildināta.
