Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība): "Varētu uzlaboties lēmumu pieņemšanas spējas. Samazināsies administratīvās izmaksas, ja pašvaldība būs pietiekami efektīva pēc izveides. Pašvaldībām varētu parādīties lielākas iespējas piesaistīt investīcijas, un varētu arī palielināt kapacitāti."
Andris Kazinovskis (Jaunā konservatīvā partija): "Visam pamatā ir Eiropas struktūrfondu un vispār līdzekļi. Ja būs reģioni, būs iespēja šos reģionus palielināt."
Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"): "Arī radīs vienu jaunu situāciju, kas dos valstij tiesības, piemēram, prasīt izglītības pakalpojumu kvalitāti. Līdz šim visi teica – mēs esam maza pašvaldība un labi, ka mums tā skola vispār ir. Nē, nē, mīļie draugi, mums ir vajadzīga skola, kur sniedz kvalitatīvu apmācību procesu, kur bērni saņem labāko. Tāpat ar daudziem citiem jautājumiem, tā kā es domāju, ka ieguvums ir rīcībspējīgas pašvaldības."
Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par"): "Piemēram, sociālie pakalpojumi, komunālie pakalpojumi un cita veida pakalpojumi, ko pašvaldības sniedz. Mazam novadam, kurā ir, piemēram, 3000 iedzīvotāju, viņam nav tik lieli budžeta ieņēmumi, lai tur varētu nodrošināt dažāda veida pakalpojumus tādā apmērā un tādā pieejamībā, kā, piemēram, novadā, kur ir 30 000 iedzīvotāju."
Ēriks Pucens ("KPV LV"): "Mēs ļoti bieži redzam kaut vai būvvaldes, kuras nevar piesaistīt būvspeciālistus mazās pašvaldībās un kur ir problēmas, tāpēc viņas ir jāapvieno. Šīs reformas ietvaros viens jautājums tiešām būs šīs būvvaldes, kuras varētu apvienot. Arī kaut vai profesionālās izglītības skolas, lai nebūtu tā, ka Ventspilī un Kuldīgā mācītu galdniekus un nespētu piepildīt klases, bet lai būtu tieši sadalīts un katrā vietā būtu sava specialitāte, un klases būtu pilnas, un skolotājiem būtu lielāka slodze, labāks atalgojums un ieguvums valsts ekonomikai un arī bērniem. Ja klase ir pilnāka, tas veicina konkurenci un tiek apmācīti vajadzīgie speciālisti."
Regīna Ločmele-Luņova ("Saskaņa"): "Tieši otrādi, ir lielas bažas par to, vai nepasliktināsies pakalpojumu kvalitāte. Konkrēts piemērs – Jelgava un Jelgavas novads. Tur paradoksāli, ka Jelgavas novadā dažādi sociālie pakalpojumi bija daudz kvalitatīvāki un to klāsts bija daudz lielāks nekā pilsētā. Piemēram, tur bija ne tikai sociālie, bet arī kultūras pakalpojumi. Jelgavas novadā bija organizēts tā, ka autobusi brauca līdz katram ciematiņam, lai vestu cilvēkus apmeklēt pulciņus konkrētajā kultūras namā. Varbūt tas ir sīkums, bet šiem konkrētajiem cilvēkiem tas ir ļoti svarīgi. Ir bažas, ka, apvienojot ar Jelgavu, tā visa vairs nebūs."
Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība): "Ja pēc tādas ideoloģijas mēs virzītu reformas, tai skaitā šo reformu, tad Saeimas deputātu vietā varētu iecelt mērkaķus, ja mēs ietu tikai pēc ekonomiskā izdevīguma."
KONTEKSTS:
Ceturtdien, 5. martā, Saeimā otrajā lasījumā sāka skatīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kuram iesniegti kopumā 316 priekšlikumi. Latvijā notika plaši protesti pret reformu.
Likumus reformas īstenošanai Saeima grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. To sāks izskatīt 5. martā, Saeimas sēde par administratīvi teritoriālo reformu varētu ilgt vairākas dienas.
Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat, bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.
Pretēji iepriekš dotiem solījumiem, netiks veidots jauns Sēlijas novads, bet Varakļāni paliks Vidzemē. Jaunajā novadu kartē būs tikai viena atkāpe no ministrijas rosinātā – Saulkrastu novads.
