Deputātu skaits pašvaldībās pēc reformas:
Iedzīvotāju skaits/ deputāti:
- Rīga – 60 deputāti
- vairāk nekā 100 tūkstoši – 25 deputāti
- 60 līdz 100 tūkstoši – 23 deputāti
- 30 līdz 60 tūkstoši – 19 deputāti
- līdz 30 tūkstoši – 15 deputāti.
Avots: VARAM
Par pamatu materiālam ņemti 2017.gada vēlēšanu rezultāti, pārrēķinot, kā mainītos situācija, ja vēlēšanas notiktu pēc reformas paredzēto pašvaldību robežās un vēlētāji savu izvēli nemainītu. Pieņemts, ka vēlēšanu kārtība nemainītos, bet mandātu skaits pašvaldībās ir tāds, kā VARAM piedāvājumā. Mandātu aprēķinam izmantota CVK lietotā Senlaga metode.
Ķekavas un Olaines teritorijas dalījums netiek ņemts vērā, jo nav iespējams nodalīt vēlētājus, kuru novads mainītos.
Vangažu balsis ieskaitītas Ulbrokas novada datos, bet Inčukalna deputāti pieskaitīti plānotajam Siguldas novadam. Tam pierēķinātas arī pārējās Inčukalnā nodotās vēlētāju balsis.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas Zemgalē deputātu skaits varētu samazināties no 342 līdz 118 jeb par 65,5%.
Visvairāk deputātu skaits varētu sarukt Aizkrauklē, kur šobrīd novada pašvaldībās strādā 78 deputāti, bet pēc reformas paliktu tikai 19.
Zemgalē arī nevienai pašvaldībai nav izdevies izvairīties no plānotās administratīvi teritoriālās reformas – pēc šā brīža plāna visas tiek apvienotas ar kādu citu pašvaldību.
Dobeles novads pēc novadu reformas būtu viena no retajām pašvaldībām, kur reformas rezultātā nebūs partiju, kas paliks aiz 5% barjeras.
Savukārt Jēkabpilī koalīcijas veidošana varētu kļūt visai aizraujoša, šādu situāciju var modelēt, ņemot vērā, ka 19 vietas pēcreformas pašvaldībā sadala 17 saraksti.
Kāds varētu būt mandātu sadalījums Vidzemes pašvaldībās:
