Politoloģe Iveta Kažoka LTV diskusijā norādīja, ka šajās vēlēšanās trūka enerģijas un zemo aktivitāti ietekmēja arī Covid-19 pandēmija, bet pārsteidzoši, cik vienmērīgi zema tā bija pa visu Latvijas teritoriju.

Kažoka nesliektos skaidrot balsotāju intereses trūkumu ar novadu reformu.

Savukārt Kaktiņš piebilda, ka zema aktivitāte bija arī novados, kurus reforma nemaz neskāra, kas liecina par kopējo gaisotni, psiholoģisko mikroklimatu.

Tas ir drūms rādītājs, “varam spekulēt, kas būs nākamajās Saeimas vēlēšanās, kur būs tās pašas partijas, varbūt kas jauns nāks klāt, iespējams, nebūs entuziasma, iespējams, mūs gaida arī ļoti zema aktivitāte”, sacīja Kaktiņš.

Tikmēr bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") vēlētāju zemo aktivitāti skaidroja ar to, ka šoreiz nenotika vēlēšanas Rīgā, kuru tradicionāli bijušas plašākās priekšvēlēšanu kampaņas un reklāmas. Šoreiz daļā novadu pat neesot bijis manāma priekšvēlēšanu gaisotne.

Savukārt Saeimas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) to skaidroja ar novadu reformu un neskaidrībām par vēlēšanu norisi, kas bija saistīti ar Satversmes tiesas spriedumu un Saeimas lēmumu.

KONTEKSTS:

5. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanas, kurās vēlēja novadu reformā apvienoto novadu vadību, bijusi rekordzema aktivitāte.

Pašvaldību vēlēšanas šoreiz notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notiks 11. septembrī.

Centrālā vēlēšanu komisija vērtēja, ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanas aizritējušas bez starpgadījumiem. Savukārt policija sākusi kriminālprocesu par iespējamu balsu pirkšanu Jēkabpilī.