ĪSUMĀ:
- Pēc spēcīgajām lietavām Kalngalē dārzi jau vairākas dienas zem ūdens.
- Meliorācijas sistēmas netiek galā, ūdens neaiziet prom.
- Pašvaldība: daļa meliorācijas sistēmas - privātās teritorijās, par to atbild īpašnieks.
- Ko darīt cilvēkiem, kuru īpašumi slīkst ūdenī, pašvaldībai padoma nav.
Naktī uz otrdienu Kalngales iedzīvotāja Ļuba pamodās jau pusčetros. Dzirdēja milzīgo lietu sitamies pa palodzi un jumtu un klusi nopriecājās, ka iepriekšējā vakarā, klausoties laika prognozi, no šķūnīša uz māju atnesusi gumijas zābakus.
“Nu gluži kā uz salas, burtiski pirmo dienu dzīvojām kā uz salas, apkārt tikai ūdens, ezers... Es domāju, ka tas saistīts ar to, ka mums ir slikta drenāžas sistēma un tā vienkārši nestrādā! Nu lai cik liels būtu lietus, ūdenim taču vajadzētu tomēr aiziet prom, bet tas nekur nepazūd...” sprieda Ļuba.
Kaimiņos dzīvojošais Andris jau otro dienu darbina ūdenssūkni, rādītājs liecina, ka izsūknētas jau 150 tonnas ūdens, bet, paskatoties apkārt, Andris min, ka aptuveni tikpat daudz vēl jāsūknē.
“Nu, labi, šoreiz bija tāds īpašs gadījums, kad izlija vairāk, nekā vajadzētu, bet principā tas turpinās pie katrām lietavām. Es nezinu, par ko Carnikavas dome domā vai nedomā, bet visa meliorācija ir salaista [grīstē], laikam tā nav baigā prioritāte domei,” sacīja Andris.
Pašvaldības aģentūrā “Carnikavas komunālserviss” saka, ka saprot iedzīvotāju satraukumu, bet lielākā problēma esot tā, ka daļa meliorācijas sistēmas atrodas privātās teritorijās, un par šādiem novadgrāvjiem vai notecēm ir atbildīgs privātīpašnieks.
“Meliorācijas sistēma nav tikai pašvaldības teritorijās, bet caur privātajiem īpašumiem iet cauri, un privātajam īpašniekam ir jārūpējas par šo drenāžas sistēmu, ja privātīpašumā šī drenāžas sistēma ir aizbērta, nedarbojas, tad ūdenim nav kur aizplūst, un tāpēc ir šī problēma,” skaidroja aģentūras “Carnikavas komunālserviss” direktors Gunārs Dzenis.
Nedēļas sākuma lietavās Kalngales apkārtnē nolijuši aptuveni 40 litru ūdens uz vienu kvadrātmetru. Tāds nokrišņu daudzums esot bijis pārāk liels vietējai meliorācijas sistēmai.
Turklāt vieta jau vēsturiski esot ļoti zema, purvaina un ar augstu gruntsūdeņu līmeni. Vai pašvaldībai ir tiesības pārbaudīt privātīpašumus un uzlikt īpašniekiem administratīvo sodu par novadgrāvju aizbēršanu, pašvaldības aģentūras vadītājs nav pārliecināts.
“Droši vien, ka tiesības ir, bet, pārbaudot, konstatējot problēmu, to nevar atrisināt. Pašvaldība nevar ieguldīt, nedrīkst ieguldīt privātīpašumā, savukārt uzlikt par pienākumu tagad izbūvēt jaunu drenāžas sistēmu arī nav pašvaldības spēkos,” sacīja Dzenis.
Ko darīt cilvēkiem, kuru īpašumi slīkst ūdenī, pašvaldības aģentūras vadītājam padoma nav.
Bet atbildes iedzīvotājiem, kas grib dzirdēt pašvaldības skaidrojumu par radušos situāciju, tikšot sniegtas likumā noteiktā kārtībā.
“Ja jautā, mēs arī atbildam, bet, ja mums nejautā, tad mēs nebraukājam un nemeklējam, kuram sniegt atbildi uz vietas, protams, ka mēs saprotam, ka viņam ir pagalmā ūdens. Mēs esam saņēmuši divus vai trīs iesniegumus, uz kuriem tiks atbildēts,” solīja Dzenis.
“Momentāna atbilde netiek [dota], bet apmēram divu nedēļu laikā mēs atbildi sniedzam,” viņš piebilda.
