Kalniete, kura pati ir dzimusi izsūtījumā, norādīja, ka 25. martu - deportāciju atceres datumu - atminas kā kaut ko nenovēršamu un smagu. "Dzīvi esmu veltījusi tam, lai skaidrotu deportāciju nelikumību, [tomēr] gandarījuma saņemšana ieilgst. Briselē joprojām nav uzcelts piemineklis, kurš būtu veltīts visiem totalitāro režīmu upuriem. Notiek tāds kā apziņas regress - tas, ko izdevās sasniegt 2009. - 2011. gadā, ir apstājies. Valodu, par kuru politiskā līmenī vienojas Eiropas Komisija un Eiropas Padome, tiek mēģināts atšķaidīt. Vairs nevēlas lietot terminu "totalitārais komunisms", "komunisma noziegumi"," pauda Kalniete.
Politiķe atzinīgi vērtēja neseno Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, kurā atzīts - padomju varasiestāžu veiktās represijas pret Lietuvas partizāniem vērtējamas kā genocīds. Kalniete norādīja, ka tā ir pirmā reize, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņēmusi tik spēcīgu lēmumu. Saņemt gandarījumu ir ļoti svarīgi - mēs esam daudz tuvāk tam, nekā bijām pirms kāda laika," atzina Kalniete.
Pirmdien, 25. martā, aprit 70 gadi kopš Padomju Savienības īstenotajām deportācijām, kad 1949. gada 25. martā no Latvijas uz Sibīriju izsūtīja vairāk nekā 42 000 nevainīgu cilvēku.