Noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa, sākās LR prokuratūras 25. gadu jubilejas svinību oficiālā daļa un turpinājās Latvijas Universitātē četru stundu garumā.
Svinīgās sēdes gaitā prokuratūras darbinieki saņēma virkni apbalvojumu un piemiņas zīmju. Kā pirmie tās saņēma tie 48, kuri prokuratūrā strādājuši kopš tās dibināšanas 1990. gadā. Par pirmo ģenerālprokuroru toreiz ievēlēja Jānis Skrastiņu. Amatu viņš pameta tikai pēc 10 gadiem, atkāpjoties pedofilijas skandāla dēļ. Kā lielāko prokuratūras panākumu pirmo desmit darbības gadu laikā viņš min tā dēvētā reketa karaļa Haritonova notiesāšanu.
„Visgalvenā varbūt bija Haritonova lieta, jo Latvijā ļoti stipri valdīja rekets un ar to brīdi organizētās noziedzības loma mazinājās. Tagad faktiski rekets vairs nepastāv. (..) Es lielāku uzsvaru liktu uz tiešo izmeklēšanu, lai prokurori paši izmeklē, ne tikai uzrauga policiju, jo tikai tad var mācīt citus, ja pats to labi prot,” teica Skrastiņš.
Tieši izmeklēšanas laikā iegūto pierādījumu trūkumu prokurori nereti min par iemeslu, kāpēc daudzas skaļas lietas izbeigtas bez notiesājoša sprieduma. Pēdējā no tām – tā dēvētās oligarhu lietas kriminālprocesa daļa pret Aināru Šleseru un Aivaru Lembergu par tirgošanos ar ietekmi. „Tas ir jautājums ne tikai par profesionalitāti, bet arī to, ar kādiem likumiem izmeklētāji prokuratūrā, policijā, KNAB ir varējuši strādāt. Mēs ļoti daudz esam sapratuši, bet ne visu ir izdevies pierādīt,” saka vēl viens bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
„Viņas, protams, ir sāpīgas. Pēc tam seko sabiedrības reakcija un mums tiek izteikti pārmetumi, ka, lūk, lieta ir izgāzta, bet nu ne vienmēr mums izdodas svinēt uzvaru. Simtprocentīgi notiesā tikai totalitāros režīmos,” uzsver tagadējais prokurors Ēriks Kalnmeiers.
Sabiedrības uzmanības centrā šobrīd – Zolitūdes lieta. Viena no četrām tās prokurorēm Jekaterina Kušakova – bija viena no tiem LPSR prokuratūras darbiniekiem, kuri 1990. gadā izvēlējās atteikties no darbības Padomju Savienības institūcijā un piedalījās Latvijas Republikas prokuratūras veidošanā. Toreiz Padomju Savienība gan viņai – nepieredzējušai studentei – piedāvāja neticami augstu amatu.
„Viņi, protams, gribēja noturēt cilvēkus, un līdz ar to viņi piedāvāja tādus amatus, ko vispār nevarēja iedomāties,” saka Kušakova. Par Zolitūdes laiku viņa saka, ka „tas ir vienkārši darbs”, tomēr to ir izmeklēt mazliet sarežģītāk un citādāk nekā citas lietas.
„Zolitūdes lieta ir finiša stadijā. Pašreiz vairāk problēmu rada tieši tehniskie darbi nekā juridiskie darbi, jo ir jāizgatavo 3780 krimināllietas sējumi, kuri ir jāizsniedz 54 personām,” piebilst Kalnmeiers.
Tiklīdz tehniskā daļa būs nokārtota, lietu virzīs uz tiesu, sola Kalnmeiers, piebilstot – šī Zolitūdes lietas posma kulminācija vairs nav pat mēnešu jautājums.
Bet viena no piektdienas svinību kulminācijām - ģenerālprokurora aizkustinājums, saņemot sava priekšteča – Jāņa Skrastiņa dāvanu.
