Viņš skaidroja, ka ieilgušais konflikts starp biroja vadītāju Jaroslavu Streļčenoku un daļu darbinieku, tostarp atlaisto biroja vietnieci Jutu Strīķi, parāda ne tikai strīdu starp divām personām, bet arī biroja neefektīvo pārraudzību.
Viņš uzsvēra, ka atlaist kādu no KNAB amatpersonām vai ieviest krasas pārmaiņas tā pārraudzībā ir sarežģīti, jo KNAB ir veidota kā neatkarīga institūcija. Viņš minēja, ka viens no iespējamajiem veidiem kā mainīt KNAB pārraudzību ir mainīt tā nolikumu.
Jau ziņots, ka premjere bija rosinājusi veidot komisiju, kas vērtētu Streļčenoka atbilstību amatam. Tas ir viens no KNAB likumā paredzētajiem veidiem, kā uzsākt biroja priekšnieka atbrīvošanu no amata – galavārds šai procesā ir sakāms Saeimai. Taču vēlāk ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pauda, ka pagaidām komisija KNAB vadītāja vērtēšanai atbilstībai amatam netiks veidota.
Iepriekš Streļčenoks trīs reizes bija atlaidis Strīķi, vainojot viņu priekšnieka kompetences apšaubīšanā un pilnvaru pārkāpšanā. Divas reizes premjers Streļčenoka lēmumu atcēla, taču trešo reizi nē, tāpēc Strīķe vērsās tiesā, kura lika KNAB atjaunot viņu darbā.
