Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka no šī gada 1.maija Kontroles dienesta priekšniekam ir vietnieks. Viņa uzdevums ir koordinēt sadarbību starp izmeklēšanas iestādēm, operatīvās darbības subjektiem un ziņošanas subjektiem finanšu sektorā.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers telefonsarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka sarunas par šāda amata nepieciešamību ar dienesta vadītāju Viesturu Burkānu viņam bijušas jau sen. “Situācija reāli ir tāda, ko arī pats Burkāna kungs ir uzsvēris medijos, ka viņš vairākus gadus pēc kārtas nav bijis normāli atvaļinājumos, ka viņš ir viens pats tur. Nu, ir viņam viena vietniece, bet tā ir par citiem jautājumiem. Līdz ar to nav līdzvērtīga aizstājēja,” norādīja Kalnmeiers.
Pēc jauna naudas atmazgāšanas skandāla, kurā pasaulē izskanēja Latvijas vārds, gan premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība), gan Kanmeiers sacīja, ka uz Kontroles dienesta vadītāja amatu jārīko atklāts konkurss. Pēdējos 20 gadus iestādi vada Vietsurs Burkāns. Nu konkursa rezultāti rāda, ka par labāko kandidāti atzīta advokāte Ilze Znotiņa.
Kalnmeiers intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” sacīja, ka punktu starpība abiem kandidātiem, kuru vārdus nenosauca, bijusi ievērojama. Un esot skaidrs, ka otrās vietas ieguvējs, tātad Burkāns, ieņemt vadītāja amatu nevar.
Taču Latvijas Radio no drošiem un pārbaudītiem avotiem izdevās uzzināt, ka
Kalnmeiers, izsakot darba piedāvājumu Znotiņai, aicinājis viņu kā vietnieku iecelt Burkānu.
Par to Latvijas Radio jautāja ģenerālprokuroram, kurš pauda: “Personālsastāva jautājuma risināšana ietilpt Kontroles dienesta priekšnieka kompetencē. Tā kā neviens nevar priekšniekam likt kādu pieņemt darbā vai atbrīvot. (..) Tāda ieteikuma [Znotiņai] nav bijis, ka kāds tiktu uzspiests. Tā ir brīva [izvēle]. Nav jau vēl noteikts arī, kurš būs šīs iestādes vadītājs.”
Kanmeiers telefonsarunā norādīja, ka arī starptautiski eksperti aicinājuši stiprināt Kontroles dienesta neatkarību un autonomiju. Taču Latvijas Radio kāds avots, kurš vēlējās aplikt anonīms un ierakstā runāt nevēlējās, šādas sarunas norisi apstiprināja. Ar Znotiņu šī ieraksta gatavošanas laikā Latvijas Radio sazināties neizdevās.
Kopš Kalnmeiera preses konferences publiskajā telpā redzams pastiprināts Burkāna kā dienestā nepieciešama cilvēka lobijs. Par to liecina, piemēram, bijušā Valsts policijas priekšnieka Alda Lieljukša teiktais Latvijas Radio. Viņš sacīja, ka uz konkursa komisiju izdarīts politiskais spiediens, premjeram paziņojot, ka dienestā vajag jaunu vadītāju. Lieljuksis sacīja, ka Burkāna pieredze valstij būs nepieciešama vasarā, kad būs jāstājas “Moneyval” komisijas priekšā.
Taču esot skaidrs, ka dienesta būs jauna vadība. “Jautājums, kas tajā visā piedalīsies. Ir izveidots jauns vietnieka amats, vai viņai ir domas uzrunāt Viesturu iet palīgā un tikt ar to “Moneyval” galā, tas ir laika jautājums, to mēs visi redzēsim,” sacīja Lieljuksis.
Noprotams, ka Burkāns neiebilstu ieņemt vietnieka krēslu. Raidījumā “Pēcpusdiena”, jautāts par nākotnes plāniem, Burkāns sacīja: “Šobrīd es vēl tik tālu neesmu domājis, mana sirds kopš 1998.gada ir piesaistīta šim dienestam.”
Savukārt ziņu aģentūrai LETA viņš teicis, ka apsvērtu piedāvājumu ieņemt kādu citu amatu dienestā. Latvijas Radio ar viņu trešdien sazināties neizdevās.
Iepriekš Znotiņa īsā sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka pirms atbildes došanas vēlas uzzināt savu izvirzītāju tālāko redzējumu par Kontroles dienesta nākotni. Viņa teica, ka lēmums darba piedāvājumu pieņem nav atkarīgs tikai no viņas.
KONTEKSTS:
Pirmo reizi 20 gadu laikā uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja amata vietu tika izsludināts konkurss. No Valsts kancelejas organizētā konkursa komisijas ģenerālprokurors, kurš saskaņā ar likumu ieceļ un atbrīvo šī dienesta priekšnieku, saņēma atzinumu par četriem no deviņiem kandidātiem.
LTV ziņoja, ka konkursā ir divi galvenie favorīti: līdz šim 20 gadus dienestu vadījušais Viesturs Burkāns un zvērināta advokāte, Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāve Ilze Znotiņa. Ģenerālprokurors amatam izraudzījās Znotiņu, taču viņa vēl šo piedāvājumu apdomā, jo vēlas noskaidrot, vai viņas redzējums par steidzīgākajiem darbiem saskan ar to cilvēku redzējumu, kuri viņu ir izvirzījuši.
Īpaša uzmanība banku sektoram un naudas atmazgāšanas apkarošanai pievērsta pēc tam, kad februāra vidū ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās. Pēc divām nedēļām bankas ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju.
