Kandavas novada Vānes pamatskolas pedagogi ar lielu prieku gaida jaunā mācību gada sākumu un cer uz tikšanos klātienē. Neizpratni un sarūgtinājumu gan raisot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vēlme iekļaut normatīvajos aktos attālināto apmācību kā vienu no klātienes mācību formām, paredzot, ka viedierīces un interneta pieslēgums gluži kā pildspalvas un burtnīcas jāiegādājas vecākiem.
"Manas domas, ka interneta pieslēgums varētu tam pielīdzināties, bet ne visi varēs atļauties nopirkt datoru. Laukos iedzīvotāji nepelna tik daudz kā Rīgā. Otrs, ka ģimenē nav tikai viens bērns,"
stāstīja Vānes pamatskolas direktors Ivars Lasis.
Strādājot ārkārtējās situācijas režīmā, skola vairākiem bērniem aizdevusi savus datorus. Tāpat Kandavas novadam ar viedierīcēm palīdzēja uzņēmēji, un arī IZM, bet uzkraut to uz vecāku pleciem noteikti neesot pareizi. Turklāt darbam morāli un fiziski novecojušas viedierīces nederēs.
"Man pašai bija tāda situācija. Nomainījām meitai telefonu posmā, kad mācījās mājās, jo nevarēja atvērt tās programmas, pārsūtīt tos video, tā kā es domāju - tā ir problēma. Tas varētu būt kā ieteikums vecākiem, bet ne jau prasība," norādīja divu skolēnu mamma Evija Bērziņa.
Kamēr citviet vecākiem galvenā problēma ir finansiālās iespējas iegādāties planšeti vai kādu citu viedierīci, Valdeķos par neiespējamo misiju kļūst kaut vai kādu sazvanīt.
"Te visi skrien ārā no mājām, jo kaut kur mēs te meklējam zonu. Šeit mēs pavadām vasaras, un šeit mēs pavadījām arī to saspringto laiku, bet mums gāja ļoti, ļoti grūti. Man kā skolotājai gāja ļoti grūti, un manam bērnam arī gāja ļoti, ļoti grūti, jo šeit nav interneta pieslēguma," pastāstīja Rīgas Angļu ģimnāzijas skolotāja Inese Pilipāviča.
Rudīte Rūmniece ir viena no Kandavas novada audžumammām, un šāda ministrijas iecere viņai ir liela problēma. Lai apgādātu visus četrus bērnus ar datoriem, būtu nepieciešami ap 2000 eiro.
"Tas nav reāli. Viens dators mums ir, lielajai meitenei, un viņai pašai arī vēl vajadzēs. Katram būtībā vajadzēja savu datoru, bet tas jau nav reāli," uzsvēra Rūmniece.
IZM savā komentārā skaidro, ka patlaban sākta diskusija par to, ka viedierīcei ar interneta pieslēgumu jābūt ikviena skolēna individuālā mācību līdzekļa sastāvdaļai. Tiek diskutēts arī par to, kas to varētu finansēt, un pašreiz tiekot izskatīti vairāki risinājumi. Sociāli mazaizsargātajām ģimenēm pienākas valsts un pašvaldību atbalsts. IZM aicinās pašvaldības tajā piedalīties aktīvāk. Tiekot risināts arī jautājums par interneta pieejamību.
