Pavasarī spriests par iespēju izplatīt vakcinācijas avīzi arī krievu valodā, taču šī ideja izplēnēja. Tagad tiek gatavotas uzaicinājuma vēstules senioriem, taču tās plānots izsūtīt tikai latviešu valodā.
ĪSUMĀ:
- Aptauja: Latvijā pret Covid-19 vakcinēti 52% latviešu un 42% cittautiešu.
- 60+ grupā latviešu aptvere ir 63%, cittautiešu – 43%. Atšķirība ir 20%.
- Tests: Iedzīvotāji Pļavniekos neatpazīst Dumpi un Zavadsku.
- Nevar teikt, ka informācijas krievu valodā trūktu vai tā nebūtu atrodama.
- Galvenā problēma - kā aizsniegt krievvalodīgos seniorus.
- "Providus" pētniece: Bija jābūt individuālam sūtījumam krievu valodā.
- Pavasarī bija ideja par vakcinācijas avīzi arī krievu valodā, bet to noraidīja.
- Tagad top individuālas vēstules tieši senioriem ar aicinājumu vakcinēties.
- Tās krievu valodā nav paredzētas, jo to liedz likums par valsts valodu.
Situācija ģimenes ārstu praksēs un slimnīcās. Ārstu novērojumi
Runājot gan par saslimstību ar Covid-19, gan arī par vakcināciju, ir izskanējušas dažādas ziņas, ka atšķirības tomēr esot un tieši etniskajā griezumā, ka latvieši vakcinējas vairāk un ka latvieši slimnīcās nonāk mazāk. Vai tiešām? Vispirms novērojumi ģimenes ārstu praksē, slimnīcās.
- Ģimenes ārste Žaneta Isakoviča, ārsta prakse Rīgā, Ķengaragā, vienā no Rīgas mikrorajoniem, kur cittautiešu īpatsvars statistiski ļoti augsts. Vakcinācijas aptvere senioru vidū šajā praksē salīdzinoši zema. Ir vai nav etniskais vai valodas fons?
"Tās ir pavisam muļķības, tās ir pavisam muļķības, kāpēc krievi nevakcinējas, krievi pirmie vakcinējas. (..) Nu muļķības kaut kādas, man ļoti nepatīk tā diskusija. (..) Tā nav patiesība," sacīja Isakoviča.
-
Ģimenes ārsts Dmitrijs Boroviks, pieņem Rīgā, Pļavniekos, arī rajons ar augstu krievvalodīgo īpatsvaru. Un šeit praksē salīdzinoši zema vakcinācijas aptvere.
"Nē! Es domāju, ka tas nav taisnība, ar valodu vispār nav problēmu, un visiem viss ir zināms. Visi zina situāciju valstī par Covid-19, par vakcīnām, neatkarīgi no tā, krievu vai latviešu valodā, visa situācija ir ļoti labi zināma," vērtēja Boroviks.
- Ģimenes ārste Lidija Bukele no Latgales, no Rēzeknes novada Viļāniem netieši atzīst, ka krievvalodīgo vidū ir zemāka vakcinācijas aptvere.
"Mums tie saraksti ir. Pēc tiem arī apzvanījām. Kad varēju izdarīt, zvanīju visiem pēc kārtas, bet nebija liels procents. Bija apzinīgākie. Arī mūsu pusē daudz ir cittautiešu. Tie ir mūsu pilsoņi, bet krievu valodā runājošie. Tie vēl mazāk vakcinējas," sacīja ģimenes ārste.
- Ģimenes ārstes Lindas Reicles no Liepājas praksē šobrīd aptuveni 50 pacienti slimo ar Covid-19. Viņa atzina: "(..) Nepārspīlēšu, ka 90% ir tiešām krievvalodīgo."
Sazvanīta pēc tam, viņa gan arī norādīja, ka viņas praksē vispār esot liels krievvalodīgo īpatsvars, bet attieksmē pret vakcināciju, salīdzinot ar latviešiem, ir jūtama atšķirība.
"Kad vakcinēšanās lietas sākās un mēs zvanījām, bija ļoti daudz cilvēku, kuri tiešām teica, ka nevakcinēsies ar šīm vakcīnām, ka gaidīs "Sputņik". Mācēja precīzi nosaukt dažādus "Sputņik" vakcīnas plusus, parametrus un specifikācijas. Bija skaidrs, ka šie cilvēki šo informāciju kaut kur tajos savos kanālos iegūst," atzina ģimenes ārste.
Kā zināms, ar Krievijā ražoto vakcīnu "Sputņik" Latvijā nevakcinē pret Covid-19, to nav apstiprinājusi arī Eiropas Zāļu aģentūra.
- Ar saviem novērojumiem un vienlaikus bažām dalījās arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas virsārste Zaiga Kravale:
"Patiesi, pēdējās nedēļas laikā es jau sāku saprast, ka tas ir ļoti uzkrītoši. Četri no pieciem pacientiem ir krieviski runājoši."
Slimnīcas vadība gan vēlāk šo ziņu centās mīkstināt, iespējams, lai neizklausītos pārāk rusofobiski, sakot, ka tas ir tikai vienas ārstes novērojums un slimnīcā ne kāds šķiro slimniekus pēc tautības vai valodas, ne arī tāda statistika vispār tiek apkopota.
"Tādu datu nekādu nav, un pa nodaļām tas īstenībā ir diezgan atšķirīgi, jo pēc šīs dakteres Kravales intervijas es parunāju vēl ar diviem ārstiem. Viens pasaka, ka "nē", viņam nodaļā ir puse uz pusi, otrs saka "nē", viennozīmīgi man ir vairāk latviski runājoši, un trešajam tad ir tie krievvalodīgie. Bet spriest par to, ka vairāk nonāk tieši krievu tautības cilvēki slimnīcā, to mēs nu galīgi nekādi nevaram apstiprināt (..)," teica Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Janita Veinberga.
Un šādi ko izmērīt objektīvi būtu arī grūti, jo vēl jau arī nozīme tam, kur slimnīca atrodas un kāds ir kopīgais krievvalodīgo īpatsvars konkrētajā reģionā. Bet vēl par vakcinēšanos – ir vai nav atšķirības, un intereses pēc "Aizliegtais paņēmiens" uzrunāja milzu uzņēmumu Rīgā, kurā ir izteikti jaukts kolektīvs.
- Uzņēmums "Rīgas satiksme", kas galvaspilsētā pārvalda un organizē sabiedrisko transportu un kurā strādā aptuveni 3600 darbinieki. Kolektīvā, pēc vadītājas Džinetas Innusas teiktā, varētu būt ap 60% latviešu, 40% – citu tautību pārstāvju. Patlaban vakcinācijas aptvere uzņēmumā ap 80%, bet vai latvieši būtu bijuši naskāki uz vakcinēšanos?
"Patiesībā proporcija ir ļoti līdzīga. Es nevaru nevienā brīdī šobrīd tā nosliekties un teikt, ka kādā no šīm grupām ir nu, teiksim, dominējošs vairākums," atzina "Rīgas satiksmes" vadītāja.
Dati: latvieši pret Covid-19 vakcinējas aktīvāk nekā cittautieši
Jaunākā firmas SKDS organizētā aptauja šogad septembrī parāda dažādu grupu attieksmi pret vakcināciju pret Covid-19. No visiem aptaujātajiem, kuriem sarunas valoda ģimenē ir latviešu, aptaujas brīdī vakcinējušies 62%, vēl noteikti vakcinēsies 5%, 5% drīzāk vakcinēsies, 10% drīzāk nevakcinēsies un 14% noteikti nevakcinēsies.
Savukārt aptaujātie, kuru sarunas valoda ģimenē ir krievu, vakcinējušies par kārtu mazāk – 46%, 5% vēl noteikti vakcinēsies, 14% drīzāk vakcinēsies, 17% drīzāk nevakcinēsies un 14% – noteikti nevakcinēsies.
Redzams, ka krievvalodīgie pēc šīs aptaujas ir līdz šim mazāk vakcinējušies, bet, otrkārt, acīmredzami, dzīvo lielākās šaubās nekā latvieši – latviešiem "drīzāk jā" un "drīzāk nē" kopā ir 15%, savukārt starp krievvalodīgajiem – jau 31% jeb divas reizes vairāk. Kategorisks "nē" abās grupās ir vienāds – 14%.
Atšķirības tātad tomēr uzrādās, savukārt jau pavisam skaidra bilde iezīmējas Centrālās statistikas pārvaldes datos, kuros vakcinēšanas faktiskie rādītāji ir savienoti ar iedzīvotāju reģistra tautību atzīmēm.
Novembra sākumā Latvijā pret Covid-19 bija vakcinēti 52% latvieši no visiem latviešiem. Savukārt cittautieši no visiem cittautiešiem, kas dzīvo Latvijā – 42%. Starpība 10%.
Pilsētu griezumā:
- Rīga, vakcinējušies latvieši – 59% no visiem latviešiem, cittautieši 44%. Atšķirība 15%.
- Jelgava, latvieši – 52%, cittautieši 41%.
- Liepāja, latvieši – 51%, cittautieši 42%.
- Valmiera (pilsēta ar vislielāko latviešu īpatsvaru), latvieši no visiem latviešiem 58%, cittautieši 52%.
- Daugavpils (pilsēta ar vismazāko latviešu īpatsvaru), vakcinēti latvieši no visiem Daugavpilī deklarētajiem latviešiem – 44%, savukārt vakcinētu cittautiešu aptvere Daugavpilī – 39%.
Tātad kopumā latviešu vakcinācijas aptveres visās pilsētās ir lielākas nekā cittautiešiem, bet tajā pašā laikā arī starp pašiem latviešiem tomēr ir atšķirības. piemēram, Rīgā – 59%, Daugavpilī 44%. Arī par cittautiešiem līdzīgi – viņu vakcinācijas aptvere Daugavpilī – 39%, bet, lūk, Valmierā – jau 52%. Un novērojama korelācija: jo cittautiešu īpatsvars kādā pilsētā statistiski ir lielāks, jo viņu vidū vakcinācijas aptvere ir zemāka.
Vērtējot datus par senioriem, redzams, ka kopumā vecuma grupā 60+ latviešu vidū aptvere ir 63%, cittautiešu – 43%. Tātad atšķirība ir 20%.
- Rīgā – no visiem latviešiem vakcinējušies 66%, no visiem cittautiešiem – 44%, starpība jau 22%.
- Valmierā – 74% latviešu vidū vakcinēto, cittautiešu aptvere – 55%,
- Daugavpilī 48% un 38%. Starpība mazāka, bet arī 10%.
Analizējot vēl datus citās vecuma grupās, tieši seniori ar šo atšķirību izceļas jo īpaši. Latviešu seniori vakcinējas vairāk, cittautiešu vecākās paaudzes cilvēki – mazāk. Bet kādēļ tā?
Tests: Iedzīvotāji Pļavniekos neatpazīst Dumpi un Zavadsku
"Aizliegtais paņēmiens" veica nelielu testu Rīgā, Pļavniekos, kur cittautiešu ir vairāk nekā latviešu. LTV raidījums uz sarunu ar vietējiem Pļavnieku iedzīvotājiem līdzi ņēma trīs foto. Vienā Latvijas galvenais infektologs Uga Dumpis, kurš pēdējā gada laikā, iespējams, medijos rādīts biežāk nekā Valsts prezidents, gan stāstot par Covid-19, gan runājot par vakcinēšanās nepieciešamību. Foto ar Daci Zavadsku, kura ir Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un arī par vakcīnām medijos runājusi krustu šķērsu. Un vēl viens foto ar Latvijas veselības ministru Danielu Pavļutu. Jautājums – vai Pļavniekos viņus kāds atpazīs?
Secinājums: ne Dumpis, ne Zavadska šajā grupā un šajā rajonā nekādas slavenības nav. Rādi vai nerādi Latvijas medijos visu gadu kaut katru dienu.
Pavļutu gan daži ir pamanījuši. Taču, ja runā par argumentiem – vakcinēties vai nevakcinēties, tie visi patiesībā jau zināmie: vakcīna jauna, tātad – eksperimentāla; pašam ir stipra imunitāte.
"Aizliegtais paņēmiens" arī Pļavniekos viesojās pie 38 gadus vecas trīs bērnu māmiņas Karinas Kuvšiņņikovas, kura pirms gada pati ir izslimojusi Covid-19, bet vakcinējusies aizvien šobrīd nav. Jaunākajai atvasei – seši mēneši, viņa mazuli baro ar krūti un negribot riskēt. Viņa gan neizslēdza, ka darba dēļ nākotnē nāksies atgriezties pie jautājuma par vakcināciju pret Covid-19. Viņas pārliecība arī, ka par maz cilvēkiem viss ir stāstīts un skaidrots.
"Es uzskatu, ka vispār nav informācijas. Tikai viena līnija: ja vēlies strādāt, ej potēties. Tā ir vienīga informācija. Es lasīju par vakcīnām Slimību profilakses un kontroles centa mājaslapā, bet neviens cilvēciski nepastāsta ne par blakuparādībam, ne par to, kāpēc vajag vakcinēties, tikai panāca bailes. Mani paziņas vakcinējas tikai viena iemesla dēļ, ka viņiem jābaro ģimene un jāpelna nauda. Kas attiecas uz slimību, blakusparadībam, kurš ir riska grupā, es uzskatu, informācijas par maz," sacīja Kuvšiņņikova.
Turklāt viņa pārsvarā lasot latviski, piemēram "Delfi" un citus ziņu portālus, un Krievijas medijus faktiski nepatērējot.
Kuvšiņņikova atzina, ka ar ģimenes ārstu viņa par interesējošajiem jautājumiem nerunājot, lai arī katru mēnesi ar mazāko bērnu dodas vizītē. "Es nerunāju ar viņu par vakcīnām, un viņa pati neuzstāj," teica daudzbērnu mamma. Viņa arī sagaidītu, ka vairāk par to visu runātu ar viņu viņas dzimtajā valodā.
"Tas var atvieglot manu attieksmi. 100 procentīgi. Nav iespējams sasniegt mērķi ar ultimātiem. Jābūt dialogam. Ja dialogs ies gramatiski pareizi, tad būs atsitiens no vienas un no otras puses. Elementāras lietas. Vajag dialogu (..). Kāpēc nē? Bet tagad ziņās tikai par saslimstību. 3000 [saslimšanas gadījumu] dienā. Nu, un? Un pēc tam seko informācija, ka daļa no saslimušajiem bija vakcinēti. Tādas informācijas pieeja tikai attālina," uzskata Kuvšiņņikova.
Tātad informācijas par maz un tā esot fragmentāra, tonis biedējošs un neviens īsti viņu neuzrunā. Pat ģimenes ārste ne. Var just – kategorisku "nē" vakcīnai viņa nesaka, bet tomēr nevakcinējas.
Informācijas pieejamība krievu valodā
Ja runā par informāciju, tad šajā ziņā divas lietas. "Aizliegtais paņēmiens" vērtēja, ir informācija vai nav informācijas par vakcīnām un vakcinācijas procesu un par to, kas šajā laikā notiek Latvijā, pieejama krieviski.
Latvijas lielākā ziņu portālā "Delfi.lv" un tā krievu valodas sadaļā par vakcīnām, saslimstību ar Covid-19, Latvijā un pasaulē ir gandrīz katra otrā ziņa. Arī sabiedriskā medija portālā LSM.lv kanālā krievu valodā aina tā pati – par vakcīnām, vakcināciju gan ziņas, gan analītiski raksti arī savienojumā ar Latvijas Radio 4, kas raida krieviski. Par notikumiem Latvijā katru vakaru ziņas krievu valodā arī LTV septītajā kanālā (LTV7). Tiesa, šajā ziņā šogad rudenī notikušas izmaiņas. vairāki aktualitāšu un sarunu raidījumi, kas bija krievu valodā, televīzijā redzami vairs nav, ir tikai šajā kanālā internetā, bet ziņas televīzijā tomēr ir.
"Aizliegtais paņēmiens" ielūkojās arī valsts iestāžu mājaslapās – ir vai nav informācija krieviski.
- Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā ir saite uz informāciju krieviski un tālāk jau var tikt uz jautājumiem par katru vakcīnu.
- Valsts oficiālā mājaslapa "covid19.gov.lv". Šeit jau visu mājaslapu var saņemt krievu valodā. Te ir arī apkopoti galvenie jautājumi un atbildes par šo slimību un vakcināciju.
- Zāļu valsts aģentūras mājaslapā arī, tiesa, ne ļoti pamanāmi, bet var atrast informāciju arī krieviski par katru vakcīnu.
Un arī Vakcinācijas projekta nodaļas, agrāk biroja, pārstāve Eva Juhņēviča norādīja, ka viss ir darīts, un viss ir bijis arī krieviski.
Arī reklāmas kampaņa, arī informatīvie bukleti ģimenes ārstu praksēm. Augustā arī izvērsta sadarbība ar krieviski rakstošo presi.
"Es gribu teikt, ka ir regulāra sadarbība ar visiem krievvalodīgajiem medijiem. Šobrīd, ja mēs skatāmies jau tādā rudens sezonā, ir informācija un aicinājumi vakcinēties daudzās krievvalodīgo komercradiostacijās. (..) Un tāpat ir izvietota informācija veikalos. Tad ir apkaimēs, pieņemsim, Rīgas apkaimēs, kur ir informācija gan liftos un uz nama," skaidroja Juhņēviča. "Joprojām ir regulāras tiešsaistes sarunas krievu valodā par vakcinācijas jautājumiem. (..) Savukārt attiecībā uz tādu personīgo komunikāciju... (..) Ja cilvēki zvana uz 8989, tad operators ar cilvēkiem runā tajā valodā, kādā vēršas iedzīvotāji."
Šoruden vēl palīgā nākšot nevalstiskās organizācijas (NVO), kurām piešķirta nauda no Sabiedrības integrācijas fonda. Arī jau individuāli uzrunāšot dažādas sabiedrības grupas, tostarp krievvalodīgas.
Vēl par bieži pieminēto Krievijas informatīvo telpu – "Aizliegtā paņēmiena" novērojums, piemēram, par Pirmo kanālu ir, ka arī šeit visu šo gadu vakcīnas ir bijis temats numurs viens un ar galveno aicinājumu – nebaidīties un vakcinēties. Piemēram, Krievijā ļoti populārā raidījumā "Zhitj zdorovo" regulāri ir skaidrota gan vīrusa ļaunā ietekme, gan iztirzātas vakcīnu blaknes, ņemot talkā gan zinātniekus, gan dažādus uzskatāmus gan vīrusa, gan cilvēka ķermeņa maketus. Tiesa, ar akcentu uz Krievijas "Sputņik" vakcīnām. Kopš oktobra šis kanāls Latvijā gan ir slēgts, jo Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome tā darbībā bija fiksējusi vairākus pārkāpumus, bet, piemēram, tas pats "Zhitj zdorovo" ir skatāms arī internetā.
Tātad, pirmkārt, it kā nevarētu teikt, ka informācijas trūktu vai tā nebūtu atrodama, bet, otrkārt, tomēr esot svarīgi arī, kādus signālus krievvalodīgajiem dod valsts pārvalde ar savu attieksmi. Vēl galvenā problēma – kā aizsniegt, piemēram, krievvalodīgos seniorus, kas atšķirībā no latviešiem šobrīd uzrāda daudz zemāku vakcinācijas aptveri.
Kā vēl uzrunāt cittautiešus par vakcināciju pret Covid-19?
"Providus" pētniece Iveta Kažoka par šo jautājumu nesen organizējusi īpašu diskusiju, un viena no atziņām – individuālam sūtījumam krievu valodā bija jābūt.
"Nu nezinu es nevienu labāku paņēmienu, kā sasniegt krieviski runājošu senioru, kā aizsūtīt kaut ko šim cilvēkam uz pastkastīti.
Citi līdzekļi – reģionālos medijus gandrīz neviens krievu seniors nelasa. Tāpēc, ja vispār kaut ko vajadzēja mēģināt prioritārā kārtā, tieši šie individualizētie sūtījumi uzreiz vairākās valodās – latviski, krieviski, ja vajag – angliski, ja vajag – latgaliešu dialektā. Vienalga, kā, galvenais, lai tie cilvēki saņem informāciju, kurai var ticēt, ar praktiskām norādēm par to, kam viņam vai viņai zvanīt, ja ir kaut kādi papildu jautājumi, un kā tikt pie tās vakcīnas un ko darīt, ja, teiksim, ģimenes ārsts saka, ka rinda ir dažu mēnešu garumā," sacīja Kažoka. "Mēs izliekamies, ka krieviski dzīvojušo cilvēku, sevišķi vecāko paaudžu, šeit vispār nav. Un tagad, kad viņi ļoti tā kā spilgti ir parādījuši savu klātbūtni ar savām ciešanām, nāvēm, ar to, ka viņu ir ļoti daudz Latvijas slimnīcās, mēs nezinām īsti, ko ar to darīt, jo neviens par to tā īsti līdz šim nav domājis."
Daugavpils interneta portāla "Čaika" galvenā redaktore Inna Plavoka arī nesaprot, kāpēc nevar uzrunāt katru.
"Es nesaprotu, kāpēc priekšvēlēšanas laikā sūtīt aģitācijas lapas krievu valodā drīkst, bet kara laika apstākļos, kuros mēs tagad dzīvojam, nedrīkst.
Es nesaprotu tādus valsts likumus, kuri vērsti pret saviem pilsoņiem, pret valsts iedzīvotājiem. Tas viss tikai papildina krievvalodīgiem sajūtu, ka jūs esat otras šķirnes cilvēki, ka jūs savai valstij neesat vajadzīgi," sprieda Plavoka.
Un par to runā arī pēc izglītības žurnāliste, tagad Saeimas deputāte Regīna Ločmele ("Saskaņa"). "Uzrunāt tātad vārdā, tad uzrakstīt, ka aicina, uz kurieni, kādas ir iespējas, kādi būs ieguvumi no tā, ka viņš vakcinēsies. Un pats galvenais – informācija par to, kā to izdarīt," stāstīja politiķe.
Un vēl šāda pieeja, viņasprāt, nepieciešama, jo nemaz nav tik daudz kanālu, kā seniori saņem informāciju.
"Starp pensionāriem ļoti daudz cilvēku, mēs to zinām no savas politiskās prakses, kuriem mājās nav ne interneta, ne datora, viņiem ir televizors, piemēram, bet diemžēl pēdējā laikā krieviski runājošie cilvēki Latvijā zaudē gan Pirmo Baltijas kanālu ar ziņām, gan šoruden diemžēl LTV7 krievu raidījumi tika izņemti no ētera un pārcelti uz internetu," stāstīja Ločmele.
Paliek tukša vieta, kā arī laba augsne visādiem nostāstiem un klusajiem telefoniem, cik tā vakcīna ir slikta. Un ar sazvērestības teorijām pilnas malas, un to atzīmēja arī Dienvidlatgales NVO atbalsta centra pārstāvis Oskars Zuģickis. Viņi šobrīd pēc Sabiedrības integrācijas fonda konkursa centīsies pārliecināt cilvēkus vakcinēties Rēzeknē, Balvos un citviet Latgalē.
"Nu, diemžēl to aizspriedumu ir ļoti daudz, un tas, ko es esmu pats novērojis, man liekas, ka tie cilvēki, kas nav vakcinējušies, viņi vienkārši apzināti meklē informāciju, kas ir nepatiesa (..)," atzina Zuģickis.
Vēl kā viena no versijām, kāpēc krievvalodīgie vakcinējas kūtrāk, ir izskanējis arī tas, ka tā ir sava veida "pret" nostāja esošajai varai.
Tāpēc, piemēram, Kažoka uzskata, ka partija "Saskaņa", kuras elektorātā ir liela daļa krievvalodīgo, šajā laikā varēja un var aktīvāk aicināt vakcinēties.
"Krieviski runājošo senioru specifika, ko parādīja arī mūsu aptauja, ko veicām pirms gada, ir tāda, ka viņi tā īsti nevienam netic. Netic valsts iestādēm, neuzticas nemaz nevalstiskajām organizācijām, neuzticas sabiedriskajiem medijiem. (..) Un tad ir ļoti reti cilvēki, kurus viņi tā kā spontāni nosauc kā tādus, kuriem viņi uzticas, un viens no tādiem pavisam noteikti ir Nils Ušakovs. Joprojām par spīti visam Nilam Ušakovam Latvijas krievvalodīgā iedzīvotāju daļa uzticas. Un līdz ar to, es domāju, ja vien viņš būtu vēlējies ne tikai "Instagram'' pēdējā mēneša laikā, bet arī iepriekš aktīvi cīnīties par to, lai viņu sadzirdētu "Saskaņas" vēlētāji, būtu varējis sasniegt daudz vairāk," sacīja "Providus" pētniece.
Ločmele gan tam iebilda un minēja, ka, piemēram, "Saskaņas" Saeimas frakcijā arī visi deputāti ir vakcinēti un vakcinēts arī eiroparlamentārietis Ušakovs. Tiesa, "Saskaņa" šobrīd ir stingrā opozīcijā jautājumā par obligātu vakcinēšanos, un partijas līderi nekautrējas lieliem burtiem kritizēt esošo varu, cik tā visu dara nepareizi.
Ideju par vakcinācijas avīzes izdošanu noraida
Īsais kopsavilkums no iepriekšējiem runātājiem un faktiem – vajadzēja un vajag individuālu sūtījumu, jo tas ir veids, kā visprecīzāk var aizsniegt krievvalodīgo senioru. Vakcinācijas projekta pārstāvjiem šāda ideja arī bija divas reizes – pirmoreiz pavasarī ar domu par vakcinācijas avīzi, kas būtu gan latviski, gan krieviski visiem, un otro reizi tagad rudenī – individuāla vēstule tieši senioriem ar aicinājumu vakcinēties. Tagad tāda top latviski, bet krieviski tomēr ne, jo tādu sūtīt liedz likums, uz ko norādījis arī Valsts valodas centrs (VVC).
Proti, Valsts valodas likuma papildinošie valdības noteikumi nosaka, ka, piemēram, epidēmijas gadījumos, līdzīgi kā tas ir tūrisma jomā, ir pieļaujami izņēmumi, kad valsts iestāžu sniegtā informācija publiskās vietās ir gan latviski, gan arī kādā svešvalodā, bet, piemēram, sūtot kādu bukletu vai vēstuli vairākās valodās, un kādam jau konkrēti, ir nepieciešams adresāta lūgums.
Proti, ja Andrejs ir prasījis, lai viņam pastkastē iemet vakcinācijas avīzi, tad Andrejs to saņem, bet, ja nav paprasījis, tad Andrejam pastkastē neko divvalodīgu mest nedrīkst.
Un, piemēram, Liepājas pašvaldība tagad tā ir izdarījusi – pajautājusi, vai un kas grib, un tos par vakcīnām tagad īpašā izlaidumā informē individuāli arī krieviski.
"Mēs caur namu apsaimniekotājiem un arī publiski aicinājām tos krievvalodīgos, kuri vēlētos saņemt šo pašvaldības izdevumu krievu valodā, dot mums ziņu, un mēs izveidojām tādu datubāzi, kas mums šobrīd ir tāds pamats, uz kā mēs arī varam viņiem izplatīt šo izdevumu krievu valodā. (..) Atsaucība bija nosacīti liela. Vairāki simti bija, visaktīvākie, protams, bija Karostas iedzīvotāji un namu vecākie, un, jā, vairāki simti mums tajā datubāzē ir, bet mums tā tirāža ir mazliet lielāka ar mērķi, ka stāvēs arī pašvaldības administrācijā," stāstīja Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.
Bet valsts mērogā? Tikt pie šādām piekrišanām varētu būt ilgi un gari. Veselības ministrija, domājot par vakcinācijas avīzes izplatīšanu, pavasarī rosināja šo normu palabot. 29. aprīlī šis jautājums tika izskatīts arī valdības sēdē.
"Līdzšinējais regulējums ir būtiski apgrūtinājis praktiskās iespējas informēt daļu Latvijas sabiedrības ar patiesu mediķu un zinātnieku viedoklī balstītu informāciju par vakcināciju, kas savukārt nekādā veidā līdz šim nav liedzis vakcīnu pretiniekiem savu dezinformāciju izplatīt, tostarp arī pieminētajās pastkastēs," sacīja veselības ministrs Pavļuts.
Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") arī ir par to, ka vajag sūtīt visās valodās. "Mums ir pandēmija. Cilvēki mirst. 2123 cilvēki ir miruši no šī draņķa vīrusa. Veselības ministrija vēlas informēt cilvēkus, kā viņi var pasargāties, kā viņi var vakcinēties, kāda ir kārtība un tā tālāk. Ja kāds stāv ceļā, es uzskatu to par noziegumu. Te neviens neapdraud valsts valodu. Te mēģina glābt cilvēku dzīvības. Un beigsim būt šie šausmīgie formālisti."
Bet tad savu vārdu teica Nacionālās apvienības ministri, tad arī no Jaunās konservatīvās partijas (JKP), tostarp tieslietu ministrs Jānis Bordāns:
"Mums tagad ir ļoti labs moments, ļoti labs moments nodemonstrēt, ka valsts valodas politika ir valsts drošības politika. Un nebūs tā, ka mēs mainīsim savus likumus."
Galu galā maija beigās ideja par vakcinācijas avīzes izdošanu izplēnēja. Informācija tikšot izplatīta ar reģionālo mediju starpniecību.
Toreiz par vakcinācijas avīzi krievu valodā – vajag vai nevajag – tika jautāts arī Valsts prezidentam Egilam Levitam, uz ko viņa atbilde bija šāda: "Protams, es neizslēdzu, ka, ļoti rūpīgi izsverot visu, varētu būt arī šādā absolūtā izņēmuma kārtā vakcinācijas avīze krievu valodā."
Bet izņēmuma nebija. Un tagad rudenī, kad piešķirta jau nauda un plānotas uzaicinājuma vēstules senioriem, iznākums tāds pats – krieviski nē.
Sūtīt personīgi likums liedz, bet vismaz ikvienu uzrunāt krieviski nav liegts. Un šobrīd ar uzrunu un aicinājumu vakcinēties trijās valodās, tostarp arī krieviski, klajā nākuši Rīgas mērs un vairāki Rīgas domes deputāti.
Līdzīgi jau augusta sākumā tā darīja arī tā brīža Igaunijas Valsts prezidente Kersti Kaljulaida – kopā ar padomju laikos pazīstamo igauņu dziedātāju Annu Veski uzrunāja visus krieviski, kā arī sūtīja informāciju pa pastu gan igauņu, gan krievu valodā, jo problēmas ar krievvalodīgajiem Igaunijā šajā ziņā līdzīgas. Raidījuma tapšanas brīdī senioru vakcinācijas aptvere Igaunijā ir par aptuveni 5% lielāka nekā Latvijā.
Bet vai Latvijas Valsts prezidents Levits ir gatavs atkāpties no sava deklarētā principa – Latvijā un ar Latvijas krievu medijiem runāt tikai latviski un, piemēram, kameras priekšā uzrunāt cilvēkus arī krieviski? Uz jautājumu, vai prezidents būtu nākotnē gatavs teikt uzrunu par Covid-19 un vakcināciju krievu valodā, Levits tiešu un nepārprotamu atbildi nesniedza.
"Pieredze rāda, ka vislabākos rezultātus dod cilvēku individuāla uzrunāšana. To dara ģimenes ārsti. Valsts prezidents uzskata, ka ikvienam novadam jādara viss iespējamais, lai sasniegtu savus iedzīvotājus, sniedzot atbalstu ģimenes ārstiem, iesaistot sociālos darbiniekus, pilsonisko sabiedrību. Valsts prezidents pozitīvi vērtē valsts pārvaldes un Vakcinācijas projekta nodaļas līdzšinējo sadarbību ar Latvijas medijiem, kas veido saturu krieviski runājošajai Latvijas auditorijai," norādīja Valsts prezidents.
