Aprit 100 gadi kopš Rīgā izveidoja šo bērnunamu, un vairākus gadus to vada direktore Ilze Dzene. Kopā ar savu komandu viņai ir izdevies atrast mājas vismaz 20 bērniem ar smagām veselības problēmām.
Pirms trīsarpus gadiem šo bērnunamu pameta tagad jau deviņus gadus vecā Lāsma. Viņu savā ģimenē pieņēma Jānis un Maija Albāti un viņu pieci dēli. Lāsmai jaunā ģimene patīk un viņa atzina, ka vecāki ir mīļi.
Savukārt Maija Albāte stāstīja: "Lāsmu mēs pamanījām tieši Kapseļu ielas atvērto durvju dienā, kad mēs kā jaunizcepta audžuģimene atbraucām uz to pasākumu lielām acīm. Principā ne ar domu, ka mēs varētu ģimenē uzņemt tādu bērniņu."
Bērnunama direktore ieviesusi regulārus atvērtos pasākumus, kurā topošās uzņemošās ģimenes var satikt šos bērnus, un nereti šīs tikšanās ir ar laimīgām beigām.
Albāte sacīja: "Mēs jau šodien arī mašīnā ar bērniem runājām, šurp braucot, ka ir arīdzan ļoti daudz svētības, kas nāca līdz ar Lāsmas ienākšanu ģimenē. Bet tas ir darbs ar sevi, darbs ar sevi, darbs ar sevi visu laiku."
Tikmēr Jānis Albāts piebilda: "Viss nav tik gludi, un viss nav tik rožaini. Bet tas prasa daudz darba, daudz enerģijas, daudz ieguldīšanās, daudz, daudz sarunu. Daudz ieiešanas sevī un kopā būšanas ar bērniem, un izrunāšanās."
Tomēr vēl 27 bērniem un vienam 18-gadīgam puisim, kuram meklē citu dzīvesvietu, Kapseļu ielas bērnunams ir mājas, kur darbinieki ir vecāku vietā, un par to ir kauns, norādīja iestādes direktore.
Dzene sacīja: "Jā, Kapseļu ielas bērnunams ir vecākais valsts bērnunams, un decembrī ir simtgades posms šim bērnunamam. Es teiktu, ka mums kā valstij, mums kā sabiedrībai īsti prieka nav. Mēs neesam panākuši to, kas mums būtu bijis jāpanāk jau vairākus gadus iepriekš. Joprojām šajās institūcijās ir bērni. Latvijā ir bērnunami."
Kapseļu ielas bērnunamu dibināja vien četrus gadus pēc valsts dibināšanas, un tolaik, pēc kara, bija pamatots iemesls to darīt. Bērna pamatvajadzība ir ģimene. Jāatgādina, ka vēl pirms dažiem gadiem izskanēja skaļi solījumi panākt to, lai Latvijā vairs nebūtu šādu aprūpes namu.
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite norādīja: "Jā, tas bija politisks solījums, un ļoti labi, ka tāds bija, jo tas deva labu ievirzi un fokusu uz to, kur mēs kā valsts ejam, bet man jāsaka, ka šodien mēs svinam nevis 100 [gadu] Kapseļu ielai, bet 100 gadus tam ceļam, ko mēs esam nogājuši. Un saprotam, ka mēs esam savā domāšanā mainījušies."
Vienlaikus ministrijā un bērnunamā pauda cerības, ka pienāks diena, kad uz šīs ēkas būs palikusi tikai plāksne, kas vēstīs par tā vēsturi.
