Ziemupes jūrmalas stāvlaukums ir vieta, kur tās apsaimniekotāji ik pa laikam pamana kādu pludmales vai kāpu izbraukātāju. Šādos brīžos piekrastnieki jau sazvanās un saka, tūlīt būs pie jums, stāsta Ziemupes stāvlaukuma apsaimniekotāja Daiga Kadeģe. Pēdējo gadījumu izdevies arī nofilmēt.
„Pēdējais gadījums bija tieši pludmalē, pa kuru brauca motociklists. Motociklam bija noņemta numura zīme, tātad cilvēks apzinājās, ka dara kaut ko sliktu, citādi jau nebūtu vajadzības to slēpt. Vēl pavasarī sākumā brauca viens, pēc tam jau divi un vēlāk seši, uzbrauca pa upīti, augšā pa stāvu kāpu, izbraukāja ap ugunskura vietām apļus,” stāsta Kadeģe.
Par to liecina kāpās atstātās pēdas un iznīcinātie augi. Cilvēki, kuri izbraukā kāpas un piejūras mežus, neapzinās, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai dabas vērtības atjaunotos.
„Ir skumji, ka cilvēki nesaprot to, ka viņu viena izbraukātā riepas [rise] dzēšas pēc pāris gadiem. Tās ir dabas vērtības, kas tiek pazaudētas ar katru braucienu,” uzsver Kadeģe.
Viņa uzskata, ka būtu nepieciešams ieviest kādu vides policistu grupu, kas tieši atbild par piekrasti, citādi ar to cīnīties nav iespējams.
„Ir stāsts arī par tūrisma uzņēmējiem. Piemēram, vietējie ļoti sargā kāpas, bet tad te viesu māju nopērk kāds, kurš nav vietējais ziemupnieks un kuram dabas aizsardzība kāpās ir sveša lieta. Man jau liekas, ka visus viņus vajadzētu pirms tam izglītot. Viņi atļauj moču un kvadriciklu braucējiem izmantot kāpas un pludmali kā aktīvo joslu, kur atpūsties. Es nezinu, kā pret to cīnīties. Ļoti gribētos klauvēt pie viņu sirdsapziņas. Ir vērts iepazīties ar dabu, nevis to izsaimniekot, bet padomāt, ko tu vari tai dot,” norādīja vietējā iedzīvotāja.
Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās vides pārvaldes zvejas kontroles daļas vadītājs Ruslans Pečulis skaidro, ka pagājuša gadā pārkāpumu skaits ir sarucis. Par vienu no gadījumiem stāsta Pečulis:
„Bija lietuvieši mums sarīkojuši nelegālu pasākumu Papes pludmalē. Neizdevās atrast ne organizētājus, ne izpildītājus, vienīgais, ka mēs izklīdinājām un iztraucējām pasākumu, līdz ar to pārtraucām šīs darbības.”
Vismaz oficiāli citi kāpu izbraukāšanas gadījumi pagājušā gadā netika konstatēti. Šogad piekrastē fiksēti jau cita veida pārkāpumi.
„Noteikti cilvēki aktivizēsies, vēlēsies braukt uz jūru. Līdz šim maijā ir bijis viens pārkāpums, drīzāk nezinot, nevis ļaunprātīgi, – bija sakūris ugunskuru pludmalē, kas nav atļauts, un par to tika uzsākta administratīvā lietvedība,” stāsta dienesta pārstāvis.
Kaut arī bijuši mēģinājumi izvietot dažādas brīdinājuma zīmes, tas nav risinājums.
„Šeit būtu vairāk jārunā par cilvēku, iedzīvotāju goda prātu un paša vēlēšanos aiz sevis atstāt sakoptu vidi, ievērot noteikumus. Cilvēki reizēm saka, ka nav izliktas zīmes un nav skaidrs, ka iebraukuši kāpu aizsargjoslā. Ja arī ir zīmes, tās bieži vien jau pēc nedēļas nolauž un iemet krūmos,” norāda Pečulis.
Ir bijušas dažādas sarunas ar pašvaldībām, taču tagad būs jāgaida brīdis, kad sāks strādāt jaunās novadu administrācijas. Tad jāmeklē kopīgi risinājumi, kā pastiprināti pievērst uzmanību piekrastes sargāšanai. Naudas soda apmērs par pārkāpumiem un iebraukšanu krasta kāpu aizsargjoslā svārstās no 30 līdz 350 eiro. Cilvēki bieži nezina, ka ārpus apdzīvotām vietām krasta kāpu aizsargjosla ir 300 metri no vietas, kur sākas krasta apaugums, apdzīvotajās vietās tie ir 150 metri.
