Likuma grozījumus atbalstīja 62 deputāti. Pret bija viens – ārpusfrakciju deputāte Jūlija Stepaņenko, bet 14 parlamentārieši balsojumā atturējās – tie visi bija frakcijas "Saskaņa" deputāti, liecina Saeimas mājaslapā pieejamie balsojuma rezultāti.
Latvijas pilsonību personai varēs atņemt, ja tā sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas darbības, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu. Tāpat to varēs darīt gadījumos, ja persona pati ir piedalījusies iepriekš minēto darbību veikšanā.
"Redakcija paredz atņemt pilsonību personām, kuras ir atbalstījušas finansiāli vai kā citādi personas, organizācijas vai pat valstis, kas veic kara noziegumus, noziegumus pret mieru, demokrātisku valstu teritoriālo integritāti un visādu citādu atbalstu agresorvalstīm. Šīm personām varēs atņemt pilsonību, ja viņš jau ir dubultpilsonis," skaidroja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns no "Konservatīvajiem".
Informāciju par to, ka attiecīgā persona veikusi kādu no minētajām darbībām, sniegs valsts drošības iestādes. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neapturēs tā darbību.
Lēmumu par pilsonības atņemšanu pieņems Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP). Tās pārstāve Madara Puķe norādīja, ka likuma grozījumi neradīs īpaši lielu slodzi iestādei.
"Statistikas dati liecina, ka Latvijā ir apmēram 35 tūkstoši cilvēku, kuriem ir dubultpilsonība, bet, piemēram, no Krievijas pilsoņiem tie ir tikai 3270 personas," stāstīja Puķe.
Regulējums nepieciešams, lai nodrošinātu, ka Latvijas pilsonība netiek saglabāta personām, kuras veikušas un atbalstījušas darbības, kas nav savienojamas ar Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts vērtībām, neatbilst starptautiski saistošiem līgumiem, ir aizliegtas un nosodāmas, kā arī apdraud Latvijas un arī citu demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, nacionālo drošību, konstitucionālo iekārtu, atzīmēts likumprojekta anotācijā.
Šos likuma grozījumus deputāti pieņēma paātrinātā kārtībā – divos lasījumos. Likums steidzami pieņemts, ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā. Gatavojot izmaiņas likumā, vienīgās viedokļu atšķirības bijušas par to, kura iestāde pieņem lēmumu par pilsonības atņemšanu, stāstīja Rancāns. Ārlietu ministrija piedāvāja priekšlikumu, ka lēmumu vajadzētu pieņemt tiesai.
Savukārt Augstākā tiesa norādījusi, ka tad tas izjauktu administratīvo tiesību principus. Tāpēc nolemts, ka lēmumu pieņems PMLP. Bet apstrīdēt pilsonības atņemšanu persona varēs tiesā, skaidroja Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta senatore Jautrīte Briede.
"Jā, cilvēks pēc tam var tiesāties un, ja viņš iet uz visām trim tiesu instancēm, pat vairākus gadus. Bet lēmums ir spēkā. Jā, varbūt tas vēlāk tiks atcelts un persona atgūs savu pilsonību, bet tas nenozīmē, ka lēmuma darbība tiks apturēta," sacīja Briede.
PMLP stāstīja, ka līdz šim bijušas situācijas, kad personas apstrīd pilsonības atņemšanu, taču gandrīz visos gadījumos lēmums palicis nemainīgs.
Un pilsonības atņemšana nav vienīgais ierocis cīņā ar valstij nelojālām personām, kas atbalsta kara noziegumus, stāstīja deputāts Rancāns. Tāpat ir paredzēta administratīvā un kriminālatbildība.
"Gribētu vēlreiz uzsvērt, ka pilsonības atņemšana nenozīmē, ka persona nevarētu par noziegumiem atbildēt vēl citā veidā. Viens neizslēdz otru.
Šī pilsonības atņemšana šobrīd ir vajadzīga tamdēļ, ka šie pilsoņi nav lojāli mūsu valstij, un nav lojāli ne Eiropas Savienībai, ne arī demokrātiskām vērtībām," atzīmēja Rancāns.
Jau iepriekš publiski izskanējis, ka, pieņemot šādus grozījumus, valstij rastos pamats lemt par pilsonības atņemšanu Krievijas miljardierim Pjotram Avenam.
Likuma grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.
