Paši tiesneši no komentāru sniegšanas atturas. Šobrīd viņi ir pieņēmuši lēmumu, bet iemesli tam būs zināmi mēneša beigās.
Savulaik “Parex bankas” akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, kā arī viņu tuvinieki Rems Kargins un Ņina Kondratjeva kredītiestādes subordinētajā kapitālā kopumā bija noguldījuši aptuveni 49 miljonus eiro. Augstās procentu likmes arī pēc “Parex bankas” sabrukuma eksbaņķieru ģimenēm ļāva ik gadu nopelnīt miljonus.
“Treknās dienas” aprāvās pirms diviem gadiem. Tad spēkā stājās grozījumi attiecīgā likumā. To rezultātā Karginu un Krasovicku ģimenes “procentu maksājumus” vairs nesaņēma. Arī noguldījuma pamatsummu atļāva viņiem izmaksāt tikai tad, kad savu ieguldījumu miljarda eiro apmērā bankas glābšanā būs atguvusi valsts. Taču tas vēl nav paveikts.
Tāpēc negaidīts bija Augstākās tiesas lēmums. ““Revertai” tas bija milzīgs pārsteigums. Mēs ar lielu nepacietību gaidām sprieduma pilno tekstu, lai varētu to pārsūdzēt,” norāda “Revertas” valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava.
"Ja tas stātos spēkā, tad uzņēmuma līmenī tas nozīmētu, ka 15 miljoni eiro no “Revertas” darbības rezultātā atgūtajiem naudas līdzekļiem tiek pārskaitīti nevis valsts budžetā, bet fiziskai personai Remam Karginam,” skaidro Deglava.
Turklāt šos 15 miljonus eiro nevar uzskatīt par Rema Kargina personīgo naudu, ko viņš pats būtu nopelnījis un noguldījis bankā. To izcelsme ir visai interesanta. “De facto” rīcībā esošā informācija liecina, ka savulaik šo naudu no “Parex banka” bija aizņēmies Valērijs Kargins. Savukārt uz augstajiem procentiem to atpakaļ “Parex banka” noguldīja nu jau bijusī Kargina sieva Tatjana. Vēlāk Rems dāvinājuma ceļā no savas mātes ieguva prasību tiesības uz šiem 15 miljoniem eiro. Ar tiesas lēmumu Rems Kargins iegūtu to pašu naudu, ko viņa tēvs savulaik jau no bankas bija aizņēmies.
Lietā zaudējusī puse velta kritiku tiesas lēmumam, kura pamatojums vēl nav uzrakstīts. Tāpat šis ir retais gadījums, kad publiski tiek apšaubīta tiesnešu kompetence.
''Ja tiesa nav ļoti dziļi zinoša par to, kas ir valsts atbalsts, kāds ir Eiropas Savienības (ES) regulējums, ko nozīmē esošā valsts atbalsta nepareiza izlietošana vai jauna atbalsta piemērošana, tad tiesai vajadzēja vērsties pie Finanšu ministrijas atbildīgās institūcijas, kas pārzina valsts atbalstu, vai arī tieši bija jāvēršas Eiropas Komisijā, vai arī trešais variants - jālūdz prejudiciāls nolēmums, skaidrojums no ES tiesas, kas netika darīts,” pārliecināts ir zvērināts advokāts, “Revertas” juridiskais pārstāvis Agris Bitāns.
Pirms kāda laika arī eksbaņķiera Viktora Krasovicka bijusī sieva Ņina Kondratjeva ar līdzīgu prasību vēsās Augstākajā tiesā. Taču viņas prasību noraidīja.
"Šī pati tiesa tādā pašā gadījumā pret Krasovicka kundzi ir pieņēmusi pilnīgi pretēju lēmumu. Tā kā mums šī ir ļoti mulsinoša situācija, kāpēc šādi divi spriedumi no viena tiesu nama ir iznākuši pilnīgi atšķirīgiem nolēmumiem, pilnīgi identiskās lietās,” neizpratni par Augstākās tiesas lēmumu pauž ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”).
Vēl interesantāks šāds lēmums kļuva brīdī, kad “De facto” noskaidroja Kondratjevas un Kargina lietā esošo tiesnešu sastāvu. Kondratjevas lietu izskatīja Arnis Dundurs, Māra Katlapa un Marianna Terjuhana. Kargina lietā tiesas sastāvā Terjuhanu nomainīja Ineta Ozola. Pārējie divi tiesneši palika nemainīgi. Taču savādi, ka noraidījumu Kargina aizstāvji izteica tikai vienam no viņiem – Dunduram.
Zvērināts advokāts, Rema Kargina juridiskais pārsatāvis Uģis Grūbe skaidro, ka "iespējams, viņš (Dundurs) var būt paudis viedokli jau vienā citā lietā ar līdzīgiem faktiskajiem apstākļiem”.
Taču Grūbe neatbildēja, kāpēc šāds noraidījums tika izteikts vienam nevis abiem Kondratjevas un Kargina lietā esošajiem tiesnešiem: "Tāds bija klienta viedoklis, ko es arī pildīju.”
Rezultātā tiesa nepieņēma pieteikto noraidījumu Dunduram. Tas nozīmē, ka divus atšķirīgus lēmumus pieņēma teju vieni un tie paši tiesneši. Tomēr arī šī lēmuma rezultātā Grūbe nelolo pārāk lielas cerības uz to, ka Kargins naudu saņems.
Sprieduma pārsūdzēšana trešajā, galīgajā instancē aizņems laiku. Grūbe “neizslēdz iespēju”, ka “Reverta” jau būs likvidēta brīdī, kad Karginam ar tiesas lēmumu būs jāizmaksā 15 miljoni eiro.
"Nākamajā dienā pēc tam, kad Augstākās tiesas Civillietu tiesas palāta šo saīsināto spriedumu pasludināja, valdība lēma par “Revertas” vismaz daļas aktīvu izpārdošanu, kas ir signāls, ka likvidācija nav aiz kalniem,” uzskata Grūbe.
