(papildināts ar LIZDA priekšsēdētājas teikto)
Tikšanās piedalīsies arī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie"), finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns. Tāpat valdība otrdien iepazīsies ar izglītības un zinātnes ministres Muižnieces ziņojumu par sarunu statusu ar LIZDA.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga sestdien sarunā ar Latvijas Radio pauda, ka pedagogi ir gatavi kompromisiem, lai streiks nebūtu, bet tie nevar būt simboliski. Vanaga cer, ka saruna būs virzīta uz to ko var, nevis nevar izdarīt, un tas ir politiskās gribēšanas jautājums.
„Nav pieļaujama slodzes balansēšana, lai visus pienākumus iekļautu slodzē un tos arī atmaksātu līdz 2028. gadam, kas ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ no nozares aiziet pedagogi, kuriem ir gana cienīga alga, jo pārslodze ir ļoti liela," teica Vanaga. "Jā, kompromisi mums ir padomā, kam mēs esam gatavi un kurus esam apsprieduši, bet tiem ir jābūt samērīgiem. It īpaši situācijā, kad vairāk nekā 20 tūkstoši pedagogu ir izrādījuši interesi piedalīties streikā. Kad ir tāds spēks, uzticēšanās un mandāts aiz LIZDA, tad politiķiem ir jāsaprot, ka kompromisi nevar būt simboliski.”
KONTEKSTS:
Pedagogu streika izlīgšanas komisijas noslēdzošās tikšanās laikā trešdien, 6. septembrī, netika rasts kompromiss starp LIZDA un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM). Tas nozīmē, ka skolotāju beztermiņa streiks no 19. septembra notiks.
Skolotāji ir neapmierināti ar nesabalansēto slodzi savās darbavietās, kā arī vēlas iepriekš definētu pedagogu atalgojuma principu ievērošanu. Nozares pārstāvji vēlas saņemt cienīgu algu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī pieprasa pārtraukt gadiem ilgstošo pārslodzi. Abas pedagogu prasības – slodžu sabalansēšana un algu pakāpeniska celšana – izmaksātu provizoriski 139 miljonus eiro nākamgad, 255 miljonus 2024. gadā un vēl gadu vēlāk – 276 miljonus eiro. Tā liecina precizētie IZM veiktie aprēķini.
