Uz visu ārkārtējās situācijas laiku aizliegta ielu tirdzniecības organizēšana, tostarp gadatirgu, Ziemassvētku tirdziņu organizēšana. Mājražotāji un amatnieki ir neizpratnē par valdības pieņemto lēmumu jau otro gadu aizliegt Ziemassvētku tirdziņus. Tajos mazie uzņēmēji varot iegūt gandrīz pusi no visa gada ieņēmumiem, un tos nevarot atsvērt ne interneta veikali, ne ielu tirdzniecība, ne pilsētu tirgi. Turklāt Ziemassvētku tirdziņos, viņuprāt, novērst drūzmēšanos ir daudz vieglāk nekā pilsētu lielajos tirgos.
Kariņš skaidroja, ka šajā jautājumā strīds ir starp Ekonomikas ministriju (EM) un Veselības ministriju (VM). EM ieskatā āra tirdziņiem vajadzētu atļaut darboties “sarkanajā režīmā”, savukārt VM uzskata, ka cilvēku drūzmēšanās un pulcēšanās ir potenciāla problēma saistībā ar Covid-19 izplatību, tādēļ āra tirdzniecību vajadzētu organizēt “zaļajā režīmā”.
EM solījusi meklēt risinājumus āra tirdziņu organizēšanai. Ministrijā norādīja, ka būtu svarīgi šādus risinājumus rast, jo tieši decembris parasti ir laiks, kad amatnieki var notirgot visa gada laikā sagatavotās preces.
Tikmēr premjers atzina, ka ir VM pusē, piebilstot: “Tas ir tik viegli saprotams. Tā ir vienkārši tirdzniecība. (..) Ja viena ministrija uzstāj, ka nekādā gadījumā šāda tirdzniecība nevar būt “zaļajā režīmā”, tad vispār tādi tirgi nav iespējami. Ja varētu viņi [ministrijas] viens otram nedaudz nākt pretim.”
Kariņš cer, ka šīs nedēļas laikā ministrijas šajā jautājumā spēs panākt vienošanos, lai jau nākamajā valdības sēdē otrdien varētu pieņemt jaunu regulējumu attiecībā uz āra tirdzniecību.
“Ja tāds regulējums būtu, tad tas būtu, ka tirdziņi būtu “zaļajā režīmā”. Par to, manuprāt, jau sen vajadzēja vienoties,” sacīja Kariņš.
Tāpat Kariņš atzīmēja, ka šāda situācija radusies, jo reizēm ministri vairāk “pakļaujas nozaru lobijam, nevis kopējai ainai”.
KONTEKSTS:
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī. Valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, valdība no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviesa tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi.
Beidzoties "lokdaunam", no 15. novembra iedzīvotāji brīvāk iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus var "zaļajā režīmā", proti, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet cilvēkiem bez sertifikāta jeb "sarkanajā režīmā" ir pieejams pakalpojumu minimums.
Koalīcija vienojusies līdz 6. decembrim būtiski nemīkstināt Covid-19 ierobežojumus. Valdības pārstāvji arī uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija nav beigusies un par spīti saslimstības samazinājumam situācija Latvijā aizvien ir trausla. Veselības ministrija arī norādījusi, ka, saslimstībai pieaugot par 10%, būs nepieciešami papildu drošības pasākumi ap gadu miju.
