Kariņš ceturtdien, 16. februārī, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" komentējot izglītības darbinieku arodbiedrības neapmierinātību ar šī gada valsts budžetu, kuru pašlaik izskata Saeima, uzsvēra, ka šogad budžetā jau ir paredzēts skolotāju algu pieaugums.
Arodbiedrība draud ar streiku aprīlī, ja nebūs apstiprināts algu pieauguma grafiks un atrisināts visu pedagogu grupu slodžu jautājums.
Savukārt Kariņš raidījumā "Krustpunktā" pauda pārliecību, ka valdība jau paredzēja naudu šī gada budžetā solītajam algu pieaugumam un nekādi papildu lēmumi nav jāpieņem. Šogad algas nodrošinātas, pauda premjers, sakot, ka no nozares ministres sapratis, ka paredzēts algu kāpums arī no septembra, bet "runa ir par turpmākiem gadiem".
Kariņš uzsvēra, ka jau iepriekšējās valdības laikā "esam katru gadu pedagogiem devuši papildu naudu, un galīgi nav žēl, mūsu pedagogi pelnījuši labākas algas", bet "mēs redzam, ka dot vairāk un vairāk naudas nav ilgtspējīgs risinājums".
Piemēram, Igaunijai no budžeta izglītībai atvēl aptuveni tādu pašu daļu kā Latvijā, taču Igaunijā ir efektīvāka sistēma un skolotāju algas ir lielākas, sacīja Kariņš.
Savukārt "mums ir nereformēta sistēma", un šajā sistēmā, pēc premjera teiktā, "slēpjas desmitiem miljonu eiro, kuri ļaus turpmāk palielināt algas".
Viņš arī uzsvēra, ka pašlaik nav jautājums par to, vai pedagogu algas augs, jo tās augs noteikti. Bet jautājums ir par to, kas būs avots, lai to finansētu.
"Mēs nevaram atļauties vairāk naudas grūst virsū neefektīvai sistēmai, tas ceļš ir izsmelts. Jādara tas, kas gadiem bija jādara.
Bet tam bija pretestība. Esmu pārliecināts, ka tad, kad būsim sakārtojuši sistēmu, visi teiks – "kāpēc mēs to neizdarījām agrāk"," klāstīja premjers.
Viņš cer, ka arī izglītības darbinieku arodbiedrība sadarbosies ar Izglītības un zinātnes ministriju un palīdzēs sakārtot sistēmu.
Kariņš arī neredz, kā pedagogu iespējamais streiks palīdzēs atrisināt šo jautājumu, bet piebilda, ka jebkurā gadījumā valdība "virzīsies strauji uz priekšu", lai īstenotu skolu reformu.
KONTEKSTS:
LIZDA pagājušajā rudenī paziņoja par ieceri rīkot skolotāju streiku, paužot neapmierinātību ar nesabalansēto slodzi savās darbavietās un prasot iepriekš definētu pedagogu atalgojuma principu ievērošanu. Arodbiedrība iesniedza oficiālu pieteikumu par beztermiņa streiku no 19. septembra. Tajā plānoja piedalīties ap 23 000 izglītības darbinieku.
Valdība piekāpās pedagogiem prasībā ne vien par algu nākamam gadam un slodzēm, bet tāpat apņēmās uzlikt par pienākumu nākamai valdībai izstrādāt un apstiprināt pedagogu algu pieauguma grafiku vidēja termiņa budžeta plānošanai.
Ministru kabinets lēma par gandrīz 60 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu skolotāju algām jau šogad. Taču no 1. janvāra bija izdevies panākt tikai pirmsskolas pedagogu algu pieaugumu par 100 eiro, samaksai sasniedzot 1070 eiro par likmi.
Janvārī atsākās sarunas par to, kad tieši pārmaiņas skars arī citos izglītības līmeņos strādājošos, un ceturtdien arodbiedrības vadītāja Vanaga paziņoja, ka izdevies vienoties par algu pielikumu gan 2023. gada septembrī, gan 2024. gada janvārī.
Vēlāk LIZDA nolēma dot valdībai laiku līdz 15. martam, lai izpildītu iepriekš dotos solījumus par pedagogu algām, pretējā gadījumā solot 24. aprīlī ar vērienīgu protesta gājienu sākt Vislatvijas pedagogu streiku.
