Matīss Arnicāns: Kariņa kungs, cik īsti jums pašlaik balsu ir Saeimā?
Krišjānis Kariņš: Mūsu koalīcijai kā kurā balsojumā pastāvīgi ir 65-66 balsis. Laikam ejot, frakcijas ir nedaudz mainījušās. Mums ir diezgan daudz deputātu, kuri šobrīd ir ārpus frakcijām, bet joprojām mums ir krietns vairākums, kas atbalsta valdības darbu. No ''KPV LV'' frakcijas nupat izstājās četri deputāti. Kopā ar viņiem un viņu vadītāju Zakatistova kungu mēs parakstījām tādu vispārīgu sadarbības memorandu, ar ko viņi gribēja man un visai sabiedrībai parādīt, ka, izstājoties no ''KPV LV'', viņi neiet opozīcijā, kas būtu sagaidāmi, bet viņi grib palikt faktiski kā valdību atbalstoši koalīcijas un vairākuma deputāti.
Veidojas īpatnēja situācija, ka ''KPV LV'', kurā pirms pāris mēnešiem uzticības balsojumā jūs atbalstīja tikai viens deputāts, ir trīs ministri valdībā. Vai tā paliks?
Valdībā mums šobrīd trūkst ekonomikas ministra, un pēc mūsu sadarbības līguma mums ir paritātes princips, tātad, neskatoties uz to, cik liela ir vai nav Saeimā pārstāvētā frakcija, katram spēkam ir vienāds ministru skaits, bet ir ļoti skaidrs, ka Nacionāklā apvienība nepiekrīt tam, ka no ''KPV LV'' frakcijas ievēlētu šo iztrūkstošo ministru. Tas nozīmē, ka mums ir divas iespējas valdībā viena iespēja – izbeigt sadarbību, otra – atrast citu veidu, kā sadarboties. Uz jautājumu par sadarbības vēlmi visi koalīcijas partneri vienbalsīgi atbalstīja darba turpināšanu, visi saredz, ka mums vēl ir daudzkas jādara, lai izietu pilnībā no Covid-19 un ekonomiskās krīzes. Mums ir daudz darāmā darba ar augstākās izglītības reformu, ostu reformu, nākamā gada budžetu, kā samērot vajadzības iekšlietām, izglītības sistēmā, veselības aprūpē. Mums ir daudz darāmo darbu.
Tātad, ja visi grib turpināt darbu, bet viens no partneriem vairs nav ar mieru turēties pie šī paritātes principa, tad alternatīva, kas ir arī paredzēta mūsu līgumā, ka mēs vienojamies mainīt šo paritāti. Par šo piektdien bija lielā diskusija – vai katrs no partneriem piekristu šādai idejai grozīt līgumu. Trīs partneri bija gatavi kaut vai tūlīt sākt šīs sarunas. Divi partneri – ''KPV LV'' un JKP – atbildēja, ka viņiem ir nepieciešama iekšēja diskusija. Rīt (17. maijā) līdz Sadarbības padomes sanāksmei viņi lēmumu paziņos.
Es pats esmu samērā optimistisks. Es domāju – mēs esam ļoti daudzko līdz šim pārvarējuši. Tagad nav diskusija par darāmiem darbiem, ir vienkārši diskusija par amatiem.
Vai tas ir vajadzīgs valstij? Es pats domāju, ka tas ir tāds lieks posms, bet diemžēl tam ir jāiziet cauri un es darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai noturētu uzmanību uz darāmiem darbiem
un, protams, vadītu sarunas tā, lai visi koalīcija partneri būtu gatavi parakstīt [līgumu], jo mūsu koalīcija darbojas uz vienprātības principa šādos jautājumos. Vai nu mēs visi vienojamies, vai šīs vienošanās nav.
Pēc jūsu sarunas preses konferencē JKP vadītājs Jānis Bordāns minēja, ka viņi nav lūguši laiku, viņi tieši pretēji ir gaidījuši, ka jūs nāksiet ar kādiem konkrētākiem priekšlikumiem. Kādēļ jūs nelikāt galdā kādus piedāvājumus – tai partijai tas, tai – tas?
Ir jāsaprot, ka jāiet secīgi soli pa solim. Pirmais bija jautājums: vai visi partneri piekrīt, ka mēs no ''KPV LV'' ievēlam jaunu ekonomikas ministru. Nacionālā apvienība teica, ka viņa tam nepiekrīt. Turpinājās diaskusija: vai visi partneri ir gatavi runāt par iespējamu atbildības pārdali ministru skaitā. Trīs partneri, kā jau teicu, bija gatavi, divi, tai skaitā JKP, teica, ka viņiem ir iekšējas procedūras un vajadzīgs laiks līdz pirmdienai.
Vai proporciju pārdale skar tikai Ekonomikas ministriju, vai tikai ''KPV LV'' [vadītās] ministrijas, vai tā, iespējams, ir plašāka rotācija starp visām ministrijām?
Tas ir atvērts jautājums. Ja mēs pirmdien dzirdēsim no partneriem, ka viņi ir gatavi izskatīt šādu iespēju, tad sāksies, es domāju, diezgan sarežģītas sarunas. Atcerēsimies, kad mēs pēdējo reizi to darījām, pagāja trīs mēneši. Tas bija valdības veidošanas laikā, kur viens no lielākajiem un sarežģītākajiem procesiem bija sadalīt amatus. Tagad izrādās, ka mums atkal ir jāpārdala amati. To var darīt ar minimālām kustībām vai daudz lielākām kustībām. Tas būs sarunu un diskusijas rezultāts. Cik lielas vai mazas tās maiņas būs, man šobrīd grūti prognozēt.
KONTEKSTS:
Premjerministrs ir izdevis rīkojumu par ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (Nacionālā apvienība) demisiju. Kariņš rīkojumu izdevis, ņemot vērā Saeimas "KPV LV" frakcijas lēmumu atsaukt savu izvirzīto ekonomikas ministru un balstoties uz Sadarbības līgumā noteiktajiem Ministru prezidenta pienākumiem. Uz laiku līdz jauna ministra apstiprināšanai amatā par ekonomikas ministra pienākumu izpildītāju iecelts zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).
Šādas izmaiņas sekoja pēc tam, kad Vitenbergs, kuru 13. Saeimā ievēlēja no partijas “KPV LV”, nolēma pievienoties Nacionālajai apvienībai. Partijas “KPV LV” valde vēlējās atsaukt viņu no ministra amata, bet Nacionālā apvienība uzstāja, lai Vitenbergs turpināt darbu ministra amatā.
Šonedēļ jau izskanēja, ka “KPV LV” kā vienu no iespējamiem ekonomikas ministra amata pretendentiem apsprieda uzņēmēja Pētera Šmidres kandidatūru. Zināms, ka partija apsprieda divus iespējamos kandidātus ministra amatam un otrais bijis no partijas vidus.
