Trūkst mērķēta atbalsta sistēmas
Premjers kritizēja Labklājības ministrijas nespēju aprēķināt iedzīvotāju ienākumus, raugoties uz iedzīvotājiem kā mājsaimniecības locekļiem: “Pieņemsim, [alga] 1000 eiro. Vai tas ir daudz, vai tas ir maz. Varbūt tas ir pietiekami, ja cilvēks ir viens un dzīvo pats no tā. Bet tiklīdz tur ir trīs vai četri cilvēki, tajā skaitā divi vai vairāk bērni, kas visi dzīvo no vienas algas, tai ģimenei ir pavisam cits finanšu stāvoklis nekā tam vieniniekam. Ja valsts varētu to saprast…”
Viņš norādīja, ka citās Eiropas valstīs iedzīvotāju ienākumi tiek rēķināti, tieši raugoties uz mājsaimniecībām. Latvijā ar to ir problēma. “Esmu pārliecināts, ka mums ir tik daudz visādu reģistru, kā mēs tiekam uzskaitīti. Bet Labklājības ministrijai jābūt, pirmkārt, gribai, un jāpiedāvā mehānismi.
Man arī šis ir nesaprotami, kā var tik elementāru lietu nespēt iedzīvināt, kad visā pārējā Eiropā to iedzīvina,” sacīja Kariņš.
Šāda sistēma varētu būt sarežģīta, taču, pēc Kariņa domām – tam nevajadzētu būt šķērslim. “Man liekas, tas nav pārāk daudz prasīts no cilvēka – lai saņemtu pabalstu, varbūt pašam cilvēkam kaut kas jāiesniedz, jāaizpilda vai jādeklarē. Piemēram, jāapliecina, ka trīs cilvēki dzīvo no vienas algas. To jau var pārbaudīt,” sacīja politiķis.
Viņš arī uzsvēra, ka Latvijas sociālās palīdzības sistēma kopumā esot pieradusi pie nemērķētiem pabalstiem: “Gandrīz visa mūsu pabalstu vai palīdzības sistēma ir nemērķēta. Vai tās ir bērnu pusdienas, pilnīgi viss. Par to, ka vienkārši esi. Nevis šķirojot, vai tev ir lielākas vai mazākas vajadzības. Un tā mums ir gadiem ilgi.”
Viņaprāt, tā ir neefektīva naudas izmantošana, jo “mēs dabūjam daudz mazāku efektu par daudz lielāku naudu”.
Turklāt pat valdību veidojošo partiju koalīcijā neesot vienotas izpratnes par to, ka mērķēti pabalsti būtu pareizais virziens. Arī pati sistēma stīvējas tam pretī, sacīja Kariņš.
Šogad gaidāmais atbalsts
Kariņš savulaik rosinājis mazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, bet tagad atzīst – kopš tā laika sapratis, ka iedzīvotājiem atspaidu tas nenes. “Jo tirgus jau nosaka cenas, nevis PVN likmi,” piebilda politiķis.
Savukārt nodokļu samazināšana degvielai esot pat regresīvs atbalsts. “Tas dod lielāku atlaidi tam, kas var atļauties vairāk tērēt. Tam, kam ir piecu litru dzinējs un ļoti izšķērdīgi brauc, tas saņem daudz vairāk labuma no valsts nekā tas, kuram, piemēram, vispār nav autotransporta,” skaidroja Kariņš.
Taču tas, ko valsts varētu darīt energoresursu cenu krīzē, varētu “cenu pieaugumu dalīt starp valsti un iedzīvotājiem”. Proti, varētu noteikt slieksni elektrības vai apkures izmaksām, virs kura daļu būtu gatava nomaksāt valsts, bet daļu nāktos segt pašiem iedzīvotājiem.
“Tādā veidā [cenu] pieaugums būtu, bet tas būtu palēnināts,” sacīja Kariņš, kurš šādu pieeju jau esot apspriedis ar ekonomikas ministra amata kandidāti Ilzi Indriksoni (Nacionālā apvienība).
Premjers arī piebilda, ka šādu risinājumu nav piedāvājusi ministrija un to attīsta premjera birojā. “Tie ir ļoti apgrūtinoši apstākļi. Mums ir milzu aparāts, un tas nespēj piedāvāt variantus uz šādām elementārām lietām, ka man jau jāgriežas ārpusē. Bet es to darīšu,” sacīja Kariņš.
