Kariņš norādīja, ka valdības veidošanā patlaban notiek stīvēšanās. Viņš uzsvēra, ka nākamajā valdībā nebūs tāds ministra portfelis, kurš būs viegls un bez izaicinājumiem nozarē.
Nākamajā valdībā nebūs "viegla" ministra portfeļa
Pēc Valsts prezidenta Egila Levita visai kritiskās uzrunas 14. Saeimas pirmajā sēdē, kur Levits pieminēja vairākas valstī novārtā atstātas vai nesakārtotas nozares, Kariņš trešdien pauda, ka viņa un prezidenta redzējumi lielā mērā sakrīt. Kariņš atzina, ka, piemēram, veselības un iekšlietu nozare nav līdz galam sakārtota.
Taču nākamajai valdībai, Kariņa ieskatā, jāizmanto krīzes, lai situāciju sakārtotu.
Līdz šim topošās valdības veidošanas sarunās iezīmējies, ka veselības ministra amats potenciālajiem partneriem ir viens no nevēlamākajiem. Taču Kariņš uzskata, ka veselības ministra portfelis nav "toksisks amats". Topošās valdības veidošanas sarunu vadītājam esot "kāda zināma skaidrība" par to, kurš varētu ieņemt šo amatu, taču tas neesot izrunāts plašākā potenciālās koalīcijas lokā.
Tāpat Kariņš uzsvēra, ka nav tāda ministra portfeļa, kurš nebūtu izaicinājumu pilns. Tostarp Kariņš minēja izglītības un zinātnes, veselības, iekšlietu, aizsardzības un iespējamā jaunā enerģētikas, klimata un vides ministra portfeļus. Kariņš gan atzina, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks būtu gatavs uzņemties vadīt jebkuru ministriju.
Iespējamais strupceļš
Saistībā ar "Jaunās Vienotības" ieceri izveidot jaunu – Enerģētikas, klimata un vides – ministriju Kariņš atkārtoti norādīja, ka šajā jautājumā nav panākta vienošanās ar "Apvienoto sarakstu". Tādēļ viņš pauda cerību, ka trešdien gaidāmajās sarunās starp "Jauno Vienotību", "Apvienoto sarakstu" un Nacionālo apvienību izdosies viest skaidrību un pārliecību. Savukārt ar Nacionālo apvienību "Jaunajai Vienotībai" panākta vienošanās pamatā visos jautājumos.
Taču, ja politiskajiem spēkiem par šo ieceri neizdosies vienoties, tad valdības veidošanas sarunas būs nonākušas strupceļā, atzina Kariņš.
Tiesa, līdzšinējais premjers nepiedāvāja redzējumu, kā no šāda strupceļa izkļūt.
Viņš norādīja, ka viņam līdz galam nav skaidrs – kur esot problēma. Kariņš ir pārliecināts, ka jaunā ministrija ir veids, kā valstī risināt enerģētikas jautājumus. Viņš atzīmēja, ka tam piekrīt arī Valsts prezidents un nozares eksperti.
Kariņš sacīja: "Esmu pārliecināts, lai atrisinātu mūsu energoneatkarību, arī atbildētu, kā sasniegsim mūsu apņemšanos sasniegt klimatiskos mērķus, valstij šobrīd nav nekāda plāna. Divas ministrijas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Ekonomikas ministrija gadiem ilgi vienkārši plēšas, netiek uz priekšu. Es piedāvāju, kā apiet šo problēmu, paņemt tās daļas, kas plēšas, salikt kopā un likt izstrādāt risinājumu."
Vienlaikus Kariņš pieļāva, ka tiem, kas šo procesu bremzē, iespējams īstais iemesls ir nepatika pret konkrētās valdības izveidošanu.
"Vai nu beidzot vienojamies, vai arī tie, kas bremzē, lai atzīst, ka šādu valdību negrib, jo varbūt tas ir tas, kas apakšā slēpjas. No vienas puses, briest sadarbības gars, bet, no otras puses, aizvien jūtu pretestību un negribēšanu. Vai tā ir negribēšana kopā strādāt, vai tas ir kas cits, es līdz galam to nesaprotu," pauda Kariņš.
"Apvienotā saraksta" pārstāvis Edvards Smiltēns intervijā Latvijas Radio noliedza to, ka AP nevēlas veidot pašlaik topošo valdību: “Tieši otrādāk – “Apvienotais saraksts” jau no pirmās dienas mēģinājis veicināt pēc iespējas ātrāku virzīšanos uz valdības izveidošanos.” Viņaprāt, valdības izveidi veicinās trīspusējo sarunu sākšana.
Smiltēns pieļāva, ka varētu veidot ministra posteni, kam būtu balss tiesības un birojs, arī analītiskā kapacitāte, bet tas strādātu ar citu ministriju departamentiem.
Politiķis to dēvēja par diagonālo pārvaldību.
Tikmēr potenciālās opozīcijas pārstāvis un 14. Saeimas sekretārs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) Latvijas Televīzijā klāstīja, ka, viņaprāt, jaunas ministrijas veidošana ir "spļāviens vēlētāja sejā".
Krauze sacīja: "Spriežot pēc tā, kas izskan publiskajā telpā, ļoti nepareizi ir runāt par jaunu ministriju veidošanu. Tas ir spļāviens vēlētāja sejā, jo neviena partija pirms vēlēšanām nesolīja, ka mēs palielināsim ministriju skaitu. Ja runā par funkcijām un to, ka vajadzētu koncentrēt enerģētikas jautājumus vienā ministrijā – atvainojiet, mums ir padsmit ministrijas, to varēja izdarīt jau esošo ministriju ietvaros. Noņemt vienai ministrijai kādas funkcijas nost, iedot otrai un pārdalīt."
KONTEKSTS:
Jaunās valdības sadarbības memorandā, kuru parakstīt "Jaunā Vienotība" (JV) piedāvājusi "Apvienotajam sarakstam" (AS) un Nacionālajai apvienībai (NA), ir iekļauts punkts, kas paredz jaunas Enerģētikas, klimata un vides ministrijas izveidi.
Iecere veidot Enerģētikas, klimata un vides ministriju ir palicis vienīgais jautājums, par kuru līdz šim nav izdevies vienoties "Jaunajai Vienotībai" un "Apvienotajam sarakstam", piektdien pēc vairākas stundas ilgušām sarunām pavēstīja "Apvienotā saraksta" politiķi. Visu triju potenciālo koalīcijas partneru starpā jaunās ministrijas izveidi plānots apspriest trešdien.
14. Saeimas vēlēšanas notika 1. oktobrī, un parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: JV, Zaļo un Zemnieku savienība, AS, NA, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".
