ĪSUMĀ:
- Premjers pēc sarunas ar Valsts prezidentu paziņo, ka partijām finansējums jāpalielina pakāpeniski.
- Kariņš rosina iepriekš plānoto 5 miljonu eiro vietā partijām nākamgad papildus piešķirt 4 miljonus eiro.
- Ietaupīto miljonu eiro premjers rosina novirzīt algu celšanai sabiedriskajos medijos strādājošajiem.
- Ņemot vērā Kariņa priekšlikumu, valdība otrdien lemšanu par partiju finansēšanas modeli atlika.
- Valdība nākamnedēļ spriedīs, vai partijām nākamgad papildus piešķirami 5 vai 4 miljoni eiro.
- Tikmēr kolēģi valdībā kritizē Kariņu par to, ka priekšlikums iepriekš nav pārrunāts.
Ministru kabinetā otrdien, 1. oktorbī, no rīta premjers tikās ar Valsts prezidentu, kurš ievadīja valdības sēdi. Viens no sarunas tematiem bija jaunais partiju finansēšanas modelis, kas tapis Tieslietu ministrijas (TM) paspārnē. Līdzšinējā koalīcijas vienošanās paredzēja nākamgad partiju vidū sadalīt aptuveni 5,5 miljonus eiro līdzšinējo 580 000 eiro vietā. Pēc sarunas ar Levitu Kariņš paziņoja, ka aicinās koalīcijas biedrus partijām piešķirt četrus, nevis piecus miljonus. Ietaupīto miljonu premjers aicina novirzīt algām sabiedriskajos medijos.
"Šeit mums ir liels izaicinājums, proti, tas, ka īsā laikā partijām būtu diezgan liela naudas summa jāspēj lietderīgi izmantot. Es piedāvāšu mūsu koalīcijas partneriem, ka mēs ieviešam šo partiju finansējumu pakāpeniski," sacīja Kariņš.
Kariņam piekrita arī Levits, kurš aicināja ar finansējumu motivēt partijas palielināt biedru skaitu, piedalīties vēlēšanās un būt aktīvām arī starp vēlēšanām.
"Pirmajā gadā varētu būt arī mazāks finansējums, kā Ministru prezidents to liek priekšā, lai partijas varētu sagatavot dažādus projektus, kur šī nauda būtu nepieciešama," norādīja Valsts prezidents.
Ņemot vērā Kariņa priekšlikumu, valdība lemšanu par partiju finansēšanas modeli atlika.
Par to, vai piecu miljonu eiro vietā partijām piešķirt četrus miljonus eiro, valdība spriedīs nākamnedēļ. Tikmēr kolēģi valdībā Kariņu kritizē par to, ka priekšlikums iepriekš nav pārrunāts.
"Es diemžēl sāku pierast pie Kariņa kunga nekonsekvences. Droši vien atsevišķa saruna par to būs.
Un acīmredzot būs nepieciešams steidzami pieņemt lobistu likumus, lai mēs varētu izsekot Kariņa kunga tikšanos ar lobistiem katru dienu," sprieda tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija).
"Mēs esam bijusi tā partija, kas aktīvi iestājās par to, lai finansējums sabiedriskajiem medijiem nākamā gada budžetā būtu iespējami lielāks, bet par to, kas būs šī finansējuma avots, ir jāvienojas visām piecām koalīcijas partijām, nevis premjeram vienam," sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!").
Pagaidām paredzēts no nākamā gada katrai partijai, kas saņēmusi vismaz 2% balsu iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, katru gadu izmaksāt 100 000 eiro un vēl 5,5 eiro par katru saņemto balsi.
KONTEKSTS:
Nākamā gada valsts budžetā partijām plānots papildus piešķirt 5,5 miljonus eiro. Tieslietu ministrijā tapušie likuma grozījumi paredz, ka par katru balsi iepriekšējās Saeimas vēlēšanās partijas katru gadu saņemtu 5,5 eiro, kas būtu gandrīz astoņas reizes vairāk nekā līdz šim. Vēl partijas saņemtu bāzes finansējumu 100 000 eiro apmērā. Tādējādi vēlas mazināt politikas atkarību no sponsoriem.
Sabiedrisko mediju finansiālās problēmas skaļāk izskanēja šovasar, kad Latvijas Radio Ziņu dienests izteica neuzticību medija valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Par to vienojies absolūtais vairākums Ziņu dienesta darbinieku, kuri norādīja uz korespondentu lielo slodzi, nepietiekamo atalgojumu, Ziņu dienesta novājināšanu un centieniem panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas. Radio vadība savukārt skaidroja, ka finansējums Radio nav pietiekams, medijā ir krīze un nepieciešams ievērojams finansējuma palielinājums. Arī Latvijas Televīzijā (LTV) finansējums nav pietiekams.
Sabiedrisko mediju atbalstam nākamajā gadā pieprasīti vairāk nekā 15 miljoni eiro. No tiem apmēram septiņi miljoni eiro, lai uzsāktu iziešanu no reklāmas tirgus. Savukārt valdība, vienojoties par nākamā gada budžetu, sabiedriskajiem medijiem papildus plāno piešķirt 5,9 miljonus. Gan Radio, gan TV atzina, ka ar šī summa nesegs iziešanu no reklāmas tirgus un neļaus palielināt algas.
Tikmēr prezidents Levits vairākas reizes uzsvēra, ka stipri mediji ir valsts drošības jautājums un ir jābūt mehānismam, kā nodrošināt pastāvīgu finansējumu sabiedriskajiem medijiem, lai tas nebūtu atkarīgs no politiskās situācijas un nepadarītu medijus ietekmējamus.
