Premjers sacīja, ka viņa valdības darbs nav viegls – brīžiem tas pat bijis grūts, jo jācenšas saprasties politiķiem ar dažādiem viedokļiem.
"Mani nebeidz izbrīnīt, ka bieži esam dažādos uzskatos, ieejot telpā. Nereti kāds izrunā savu pozīciju presē.
Neskatoties uz to, esam izrādījuši lielu spēju vienoties," stāstīja Kariņš.
Pēc viņa domām, tas parāda valdības rīcībspēju.
Kariņš pat norādīja, ka valdība bijusi diezgan ražīga, piemēram, pieņemot administratīvi teritoriālo reformu.
Pēc Kariņa domām, valdība varēs strādāt, kamēr ministri uzklausīs viens otra argumentus un būs gatavi atrast kopsaucēju.
"Tik ilgi, kamēr šis kompromisa gars turas, valdība varēs strādāt.
Tad, ja tas kompromiss, vēlme sadarboties pazudīs, tad jau vairs nevarēs strādāt. Bet līdz šim šī vēlme [sadarboties] ir ņēmusi virsroku," sacīja Kariņš.
Runājot par skandālu ap demisionējušā vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministra Jura Pūces ("Attīstībai/Par!") samelošanos, Kariņš atzina, ka tas ir gana nopietni un visi gaida patiesību par to, kas notika. Ministram bija jāatkāpjas, un tagad valdības vienošanās paredz, ka "Attīstībai/Par!" vietā jāmeklē jauns ministrs, kurš tiks vērtēts.
KONTEKSTS:
Kariņa valdība tika apstiprināta 2019. gada 23. janvārī, un to veido piecas partijas. Kariņš bija trešais premjera amata kandidāts, kuram toreizējais prezidents Raimonds Vējonis uzticēja valdības veidošanu. Viņam izdevās vienoties ar visām partijām.
No ministra amata nesen atkāpās ministrs Pūce, jo viņš sapinās melos, taisnojoties par Rīgas domes stāvvietu atļaujas izmantošanu.
Demisija prasīta labklājības ministrei Ramonai Petravičai ("KPV LV"), jo sociālos darbiniekus neapmierina viņas darbs. Savukārt izglītības darbinieki trešdien, visticamāk, prasīs no amata atkāpties attiecīgās jomas ministrei Ilgai Šuplinskai (Jaunā konservatīvā partija). Petraviča no amata neatkāpās, arī Šuplinska nav izrādījusi gatavību demisionēt, ja tas tiks prasīts.
Saeimā šonedēļ arī norisinās saspringtas diskusijas par budžetu un to pavadošajiem likumprojektiem, kurus nepieņemot valdībai tiek dots signāls, ka tā nepelna parlamenta uzticību.
