Aizvadītos divus mēnešus vai ik nedēļu Kariņš devās uz Rīgas pili, lai iepazīstinātu Valsts prezidentu ar nākamās valdības veidošanas gaitu. Šodien Kariņš prezidentam nodeva gan topošās valdības deklarācijas projektu, gan iepazīstināja ar iecerētajiem uzdevumiem.
Valsts prezidents ir gandarīts par sagatavoto valdības deklarācijas projektu un gatavību jaunnedēļ Saeimā jau balsot par nākamās valdības apstiprināšanu.
Ministru amatu kandidātu novērtēšana esot premjera uzdevums, taču Levits ir pārliecināts par katra nākamā ministra darbošanos atbilstoši koalīcijas plānam.
Valsts prezidents arī apliecināja, ka izsludinās likumu grozījumus par Klimata un enerģētikas ministrijas izveidi un ministru biedru amatu izveidi valdībā.
"Lielos vilcienos mums ir skaidrs, ko šī koalīcija nākamajos četros gados vēlas paveikt. Man jāteic, ka tas ir tas, ko šīs koalīcijas partneri ir solījuši saviem vēlētājiem. Nav tā, ka viens saraksts vai partija var pilnībā realizēt savu programmu, bet no trijām kopā salikts pieņemamas kompromiss, kas būs par pamatu nākamās valdības darbībai," teica Levits.
Nākamās deklarācijas un koalīcijas līguma izveidē atlicis precizēt atsevišķus punktus, un valdības veidošanas process ir finiša taisnē. Tā pēc tikšanās ar Valsts prezidentu pavēstīja Kariņš. Viņš apliecināja, ka līdz ar valdības izveidi darbu vēl nesāks ministru biedri.
"Mēs esam jau finiša taisnē. Mūsu mērķis ir vienkāršs, bet izaicinājumiem bagāts – panākt plašu ekonomikas transformāciju valstī. Drošības jomā, izglītības jomā, enerģētikas jomā, konkurētspējas un dzīves kvalitātes jomās.
Process, lai izveidotu šo valdību, ir bijis visnotaļ interesants, reizēm izaicinājumiem bagāts.
Bet ar prieku un gandarījumu gaidu nākamo trešdienu, kad varēšu piedāvāt Ministru kabineta sastāvu un deklarāciju Saeimā izvērtēšanai," sacīja Kariņš.
Runājot par ministru biedra amata izveidošanu, Kariņš atklāja, ka gadījumā, ja šāds postenis tiks izveidots, tad tas notiks tikai pēc valdības apstiprināšanas.
KONTEKSTS:
Aptuveni mēnesi pēc 14. Saeimas vēlēšanām iespējamās nākamās koalīcijas partneri JV, "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) parakstīja sadarbības memorandu. Panākta arī vienošanās, ka valdībā būs Klimata un enerģētikas ministrija, atsakoties no sākotnējā nodoma tai pievienot arī ar vidi saistītus jautājumus.
Tāpat JV piedāvāja atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, kur tai pienāktos sešas ministrijas un premjera postenis, bet AS un NA – katrai pa četrām ministrijām. JV un NA paudušas gatavību turpināt darbu, bet vēl tika gaidīta atbilde no AS par viņiem piedāvāto atbildības jomu sadalījumu. Vēlāk panākta konceptuāla vienošanās par atbildības jomu sadali, un politiskie spēki ķērās klāt valdības deklarācijai, kurai iesniegts simtiem priekšlikumu.
22. novembrī Valsts prezidents parakstīja rīkojumu par valdības veidošanas uzticēšanu 14. Saeimā visvairāk balsu ieguvušās JV līderim Krišjānim Kariņam. Viņš ir pārliecināts, ka jau dažu nedēļu laikā spēs piedāvāt pilnu valdības sastāvu apstiprināšanai Saeimā.
NA par saviem ministru amatu kandidātiem virzīja Ilzi Indriksoni (ekonomikas ministre), Ināru Mūrnieci (aizsardzības ministre), Nauri Puntuli (kultūras ministrs) un Jāni Vitenbergu (satiksmes ministrs).
JV ministru amatiem virzīja Arvilu Ašeradenu (finanšu ministrs), Edgaru Rinkēviču (ārlietu ministrs), Inesi Lībiņu-Egneri (tieslietu ministre), Andu Čakšu (izglītības un zinātnes ministre), Raimondu Čudaru (klimata un enerģētikas ministrs) un Eviku Siliņu (labklājības ministre).
AS ministru amatiem izvirzījis Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni (veselības ministre), kā arī Saeimas deputātus Didzi Šmitu (zemkopības ministrs), Māri Kučinski (iekšlietu ministrs) un Māri Sprindžuku ( vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).
