„Es esmu dzirdējusi, pa televizoru stāstīja,” taujāta par jaunajām prasībām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, atklāja kārsaviete Lūcija, kuras privātmāja atrodas pilsētas nomalē.
„Ārā tualete, kur tad citur? Kā jau parasti šādās mājās. Tā bija arī agrāk. Nezinu, kādām prasībām vajag būt. Nesaucu mucu, izleju uz ogulājiem, tā kaut kā. Kur es varu uztaisīt tādu tualeti? Viena pati pensionāre, cik es ilgi dzīvošu, man jau 86 gadi,” sacīja Lūcija.
Sakārtošana – dārgs pasākums
Kārsava ir mazpilsēta, kurā centralizētā kanalizācija ir ierīkota aptuveni pusē pilsētas ielu. Pārējā pilsētas daļā iedzīvotāji izmanto visdažādākā veida decentralizētās kanalizācijas sistēmas, sākot no parastās, bieži vien pat nenosegtas akas, līdz pat mazajām bioloģiskās attīrīšanas iekārtām.
Savulaik pašvaldība – tolaik vēl Kārsavas novada – noslēgusi deleģēšanas līgumu ar SIA "Kārsavas namsaimnieks" par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanas prasību ievērošanas kontroli un uzraudzību. Kā uzsvēra uzņēmuma valdes loceklis Juris Vorkalis – ja turīgākie pilsētnieki jau sen ir sakārtojuši savas decentralizētās kanalizācijas sistēmu, tad mazāk turīgākajiem vienkārši tam neesot līdzekļu.
„Vienkāršākais ir krājtvertne, kas der mazākam cilvēku skaitam bez dušām, bez veļas mašīnām. Tās izbūves izmaksas varētu būs ap septiņi astoņi simti eiro. Tad viņiem jāizvēlas septiķis vai bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Septiķis ir dārgs – vismaz 2000 eiro, bioloģiskās iekārtas vēl dārgākas,” pauda Vorkalis.
Pagaidām decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrēšana un sakārtošana Kārsavā tā īsti nav sākusies.
„Situācija ir bēdīga. Cilvēki ir ļoti, ļoti kūtri. Iemesli tam ir dažādi. Mēs, protams, viņus uzrunājam, vēl šogad – es domāju pēdējo reizi – sūtīsim arī individuālus paziņojumus uz mājām ar informāciju. Tad jau redzēs, kā tur viss ies tālāk,” sacīja Vorkalis.
Centralizētai kanalizācijai pieslēdzas diezgan aktīvi
Lai arī Kārsava ir viena no pilsētām, kur netika īstenotas visas trīs centralizētās kanalizācijas izbūves kārtas un pusē ielu joprojām nav centralizētās kanalizācijas, iedzīvotāji diezgan aktīvi izmanto piedāvāto iespēju tai pieslēgties, vēl jo vairāk tādēļ, ka pēc teritoriālās reformas pašvaldības līdzfinansējums šajā jomā Kārsavā tagad ir tāds pats kā Ludzā – līdz 600 eiro.
„Pie mums centralizētā kanalizācija tika ieviesta tikai šovasar,” stāstīja kārsavietis Ilmārs, uzsverot, ka gan viņš pats, gan vairāki kaimiņi uzreiz pieslēdzās centrālajai kanalizācijas, jo nauda jau bija sakrāta.
„Man pat divu domu nebija, vajag pieslēgties. Es jau sen biju gaidījis, ka tā būs. Tas atvieglo dzīvi, ir ērtāk vienkārši,” teica Ilmārs.
VARAM informēs un mudinās
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Ūdens resursu nodaļas vadītāja Iveta Teibe uzsvēra, ka pagaidām tiek meklētas iespējas, kā cilvēkus informēt un mudināt gan reģistrēt, gan sakārtot savas decentralizētās kanalizācijas sistēmas.
„Visticamāk, daudzviet būs diezgan daudz iedzīvotāju, kas reģistrāciju nebūs izdarījuši. Mēs plānojam par šo pienākumu atgādināt šoruden – ministrijai būs informatīva kampaņa tieši par decentralizētajiem pakalpojumiem, salīdzinājumā ar centralizētajiem, kur tiks aktualizēts pienākums reģistrēties un decentralizēto sistēmu sakārtot,” stāstīja Teibe.
Savukārt nākamā gada sākumā ministrija plāno lūgt datus par to, kādi ir reģistrācijas rezultāti. “Tad atkarībā no tās informācijas, ko mēs saņemsim, droši vien būs jādomā gan par kādiem pieredzes apmaiņas pasākumiem pašām pašvaldībām, gan arī par papildu informāciju vai informatīvu atbalstu iedzīvotājiem,” pauda Teibe.
MK noteikumos paredzēts, ka decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrācija jāpabeidz līdz šī gada 31. decembrim.
