Emīlijai blakus gultai bērnudārza izlaiduma albumiņš. To šķirstīt gan grūti, jo – roka ģipsī. Tagad trīs nedēļas par peldēšanos var aizmirst. "Es šūpojos un es uzkāpu uz krēsla un nokritu, salauzu roku..." atminas Emīlija.
Deviņi ģipsējamie rindā ir šīs nedēļas melnās statistikas rekords. Ievests arī pirmais pusaudzis, kurš neveiksmīgi ielecis ūdenī. Gadā diennakts laikā vidēji 50 bērni vēršas slimnīcā ar dažādām traumām. Saule un vasara šo skaitu dubulto.
"Vidēji 50, 60 diennaktī, no traumu pacientiem..visu cauru gadu, jā, visu cauru gadu, karstajās sezonās līdz 70-90, 100, diennaktī...jā...mēs sagaidām šādu skaitu. Būs saulīte, būs vairāk traumas," stāstīja bērnu ķirurģe Astra Zviedre.
Roku un kāju lūzumiem seko vēdera orgānu bojājumi. Tos bieži gūst, sasitoties ar riteni vai uzkrītot tam virsū. "Ja bērns nemāk braukt ar riteni, tad vecākam ir atbildība stāvēt klāt. Lai piekūstot, kājiņas netiktu ieķīlētas riteņa spieķos. Lai nav kaula bojājumi, mīksto audu bojājumi, kas ir ilgstoši ārstējami," norādīja Zviedre.
Tāpat slimnīca turpina uzņemt mazos akrobātus. Un nereti no viena batuta vai bērnu ballītes atved vairākus reizē. "Gribu atgādināt, ka batuts nav kolektīvais sporta veids. Tas ir individuālais sports. Kad bērns ir uz batuta ar draugiem, ar dažāda vecuma, uzņem inerci un lec. Lauž ekstremitātes.
Tepat pie slimnīcas satiekam Doru un Grētu. Abām māsām galvā ķiveres," tā Zviedre.
Arī mediķi aicina jaunas mantas vietā bērnam nopirkt ceļusargus, ķiveri, bet batutu bez aizsargtīkla nelietot vispār.