Lielākā "melno punktu" koncentrācija ir Pierīgā, kur ir arī lielākā satiksmes intensitāte. Ir mazinājies to bīstamo posmu un krustojumu skaits, kuros gājuši bojā vairāki cilvēki. Šajā kartē tie ir trīs, iepriekšējā bija astoņi, informēja valsts AS "Latvijas Valsts ceļi"( LVC).
Visi "melnie punkti" ir Rīgas apkārtnē, pa vienam pie Siguldas un Bauskas.
"43 "melnos punktus" rada liela satiksmes intensitāte, tāpēc jau ir tā Pierīga, jo kaut kur tālāk, kur mazāka intensitāte, uz Vidzemes šosejas pie Alūksnes nav "melnā punkta", jo tur mašīnas ir dienā apmēram tūkstotis, ne tā kā līdz Jūrmalai 40 tūkstoši. Tā kā, jo vairāk mašīnu, jo vairāk kļūdās cilvēki," sacīja LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns.
Vidzemes šosejas A1 posmā līdz Kadagas krustojumam, aiz Ādažiem ir ceļš, uz kura ir uzreiz seši "melnie punkti". Taču visi – 13 kilometru garā posmā, tikai līdz Kadagai. Tālāk vairs neviena "melnā punkta".
Daudzi kreisie pagriezieni, grūti izbraucami krustojumi un lielā satiksmes intensitāte ir iemesli, kāpēc LVC plāno pārveidot šo A1 šosejas posmu.
Iespējams tiks slēgtas kādas nobrauktuves un aizliegti kreisie pagriezieni. Tas noteikti izsauks šoferu neapmierinātību, prognozēja LVC. Līdzīgi kā Medemciema kreisā pagrieziena gadījumā, kad gada sākumā vietējie iedzīvotāji protestēja pret šī krustojuma pārveidi, lai gan tas ir "melnais punkts" autoceļu kartē jau vairākus gadus.
"Šie kreisie pagriezieni ir vieni no bīstamākajiem vai paši bīstamākie manevri, kas ir, un uz valsts galvenajiem autoceļiem pie lielas satiksmes intensitātes tie ir īpaši bīstami. Mēs saprotam, ka katrs šāds projekts izraisa neapmierinātību, mēs neesam unikāli, tas notiek arī citās pasaules valstīs, bet šie ilgtermiņa ieguvumi viennozīmīgi ir tā vērti, ka cilvēks var droši atgriezties atpakaļ pie savas ģimenes," teica LVC vadītājs Jānis Lange.
Analizējot ceļu satiksmes negadījumu datus, LVC secina, ka daudzos posmos, kur notiek sadursmes, to cēlonis ir neatļautā manevra veikšana jeb apdzīšana, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus (CSN). Šādi negadījumi ir notikuši Vidzemes šosejas (A2) 59. kilometrā, Tallinas šosejas (A1) 1. kilometrā, Ventspils šosejas 46. kilometrā un citviet. Arī nesen notikušais negadījums ar motociklu Baltezerā Alderu krustojumā, kas neveido šīs jaunās kartes statistiku, bet ir uzskatāms piemērs šādam pārkāpumam.
"Situācija satiksmes drošības jomā ik gadu uzlabojas. To parāda arī jaunā "melno punktu" karte, kurā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, ''melno punktu'' skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi. Tas panākts gan realizējot dažādus satiksmes uzlabojumu projektus, gan iegūstot precīzākus datus no Valsts policijas par ceļu satiksmes negadījumiem, gan arī pamainot metodoloģiju.
Tomēr daļa atbildības ir jāuzņemas arī pašiem autovadītājiem un jāievēro ceļu satiksmes noteikumi, ceļazīmes un ceļa marķējums,"
norādīja LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns.
2019. gadā ir precizēta kārtība, kādā apdzīvotajās vietās klasificē ceļu posmus, kuros bieži notiek ceļa satiksmes negadījumi.
Klasificējot ceļu posmus ārpus apdzīvotām vietām, ceļu tīklā nosaka vietas, kur viena kilometra garumā notikuši vismaz trīs smagi ceļu satiksmes negadījumi (CSNg), kuros ir cietušie, vai astoņi CSNg negadījumi. Savukārt, apdzīvotās vietās par bīstamu ceļa posmu ir uzskatāms 300 metru garš ceļa posms, kur trīs gadu laikā ir notikuši vismaz desmit CSNg vai ir vismaz trīs smagie CSNg. Krustojums uzskatāms par bīstamu, ja negadījumi ir notikuši 150 metru rādiusā uz katru pusi.
Pateicoties uzlabotai metodoloģijai, kā arī tam, ka Valsts policijas dati un koordinātes par ceļu satiksmes negadījumu vietām ir kļuvuši precīzāki, arī bīstamos posmus un krustojumus ir iespējams definēt precīzāk, skaidroja LVC.
"Melno punktu" skaita samazinājums ir skaidrojams ar to, ka daudzos no tiem ir veikti satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi.
Kopumā satiksmes uzlabojumi bez pārbūves veikti 13 iepriekšējā periodā (2014.-2016.) konstatētajos "melnajos punktos", bet 46 vietās ir veikta ceļa posma pārbūve, seguma atjaunošana vai uzstādīts fotoradars.
Piemēram:
- Vidzemes šosejas (A2) krustojums ar reģionālo autoceļu Augšlīgatne–Skrīveri (P32) Augšlīgatnē ir pārbūvēts, ir arī ierīkots gājēju un velosipēdistu celiņš un uzstādīts fotoradars;
- Daugavpils šosejas (A6) 18.km pie Salaspils - tur tika slēgta nobrauktuve uz pašvaldības ceļu no Rīgas apvedceļa (A5) un Daugavpils šosejas (A6) mezgla;
- Vidzemes šoseja (A2) Ieriķos, krustojums ar vietējo autoceļu V315 - tur tika izbūvēts veloceliņš un uzstādīts fotoradars;
- Liepājas šoseja (A9), pieslēgums Rīgas apvedceļam (A5) - pie kafejnīcas pretējā ceļa pusē tika uzstādīta barjera, lai nomali neizmantotu automašīnu novietošanai.
Arī šobrīd vairākās vietās, kas ir iekļautas jaunajā bīstamo posmu un krustojumu kartē, ir ieplānoti pārbūves vai kādi citi darbi. Atsevišķos posmos uzlabošana patlaban jau notiek vai ir notikusi pēdējo trīs gadu laikā. Piemēram, Jūrmalas šoseja (A10), Vidzemes šosejas (A2) "Sēnītes" posms u.c.
LVC budžetā četri miljoni eiro paredzēti tieši ceļu satiksmes infrastruktūras uzlabošanai vietās ar biežu negadījumu statistiku. Šogad valdība papildus piešķīrusi vēl četrus miljonus eiro Covid-19 krīzes ietekmes mazināšanas programmā. Šo astoņu miljonu eiro ietvaros turpmākajos gados tiks sakārtoti daudzi bīstami krustojumi, izbūvētas jaunas gājēju pārejas un veloceliņi, ūdenstilpju tuvumā uzstādītas barjeras un uz šosejām ierīkojot ribjoslas.
