Garantētais minimālais ienākums
Latvijā pēc Satversmes tiesas sprieduma, kas atzina, ka ar valsts noteikto garantēto atbalstu daudz kas nav kārtībā un garantētā minimālā ienākuma apmērs 64 eiro neatbilst Satversmei, šī pabalsta slieksnis palielināts līdz 109 eiro.
Tiesa secināja, ka 64 eiro mēnesī ne ar ko nav pamatots.
No šī gada janvāra garantētais minimālais ienākums ir 20% no vidējā mājsaimniecību ienākuma jeb 109 eiro. Plus, ja ģimenē ir bērni, tad par katru bērnu pienākas vēl 76 eiro. 20% slieksni noteica Labklājības ministrija.
Vai ar to pietiek?
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Uztura katedras docente Ingrīda Millere sprieda, ka par 109 eiro mēnesī var veselīgi paēst, bet ir jāzina, kā to darīt.
Taču pabalstam Tiesībsarga biroja ieskatā jānodrošina ne tikai pārtika, bet arī citas pamatvajadzības.
Kopumā 2019. gadā garantētā minimālā pabalsta saņēmēju skaits bija aptuveni 17 000. Bet ne visiem pabalsta saņēmējiem maksājama pilna summa – ja kādam mēneša ienākumi ir 50 eiro, tad pabalsta lielums ir piemaksa līdz 109 eiro jeb 59 eiro, ja pašam ir jau 100 eiro, tad pabalsts – vairs tikai 9 eiro.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (“Par cilvēcīgu Latviju”) norādīja, ka “cilvēka galvenā motivācija iesaistīties darba tirgū, protams, ir atalgojums, un cilvēkiem, kuri nespēj saņemt vidēju vai augstu atalgojumu, ceļot garantēto minimālo ienākumu, principā zūd vēlme un motivācija strādāt”.
Turklāt, ka pabalsts būtu 40% vai 60% no vidējiem ienākumiem, “tad tas atbalsts jau būtu vairāk, nekā cilvēks var nopelnīt, saņemot minimālo darba algu”, pauda ministre.
Savukārt tiesībsargs Juris Jansons par šo valsts atbildi uz Satversmes tiesas spriedumu ir vīlies.
“Tā nav pietiekoša vairāku iemeslu dēļ. Viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka šīs summas aprēķinam nav izmantota zinātnē un sociālā realitātē balstīta aprēķinu metode. [..] Nu tātad tie ir 20% no mediānas. To virzīja valdība. Tas vienkārši ir piemeklēts konkrēti kaut kādi 20%,” pauda Jansons.
Pēc tiesībsarga domām ir noticis tas, par ko tieši bija spriedums, – valsts ar pašvaldībām kopā ir izdomājusi, cik var atļauties, nevis padomāja reāli par cilvēku un to, ko viņš par šo summu var vai nevar atļauties.
Dzīvokļu pabalsti
Satversmes tiesa arī secināja, ka dzīvokļu pabalstiem nav vienotā standarta un tie atkarīgi no katras pašvaldības rocības. Pēc tiesas sprieduma nolemts, ka visā valstī būs vienādi dzīvokļu pabalsti. Tiem jāstājas spēkā no 1. aprīļa, taču pēc pašvaldību iebildumiem to paredzēts atlikt līdz gada vidum.
Paredzēts, ka pašvaldība segs personai trūkstošo daļu izdevumiem par dzīvokli. To aprēķinās, no personas ienākumiem atņemot garantēto minimumu jeb 109 eiro un tad aprēķinot starpību starp dzīvokļa izmaksām un personai atlikušajiem līdzekļiem.
Tāpat valsts ir noteikusi minimumu, ko apmaksā:
Un noteikts arī minimums īres maksai, kā arī griesti pakalpojumu apmaksai – kopumā aptuveni 35 eiro mēnesī.
Taču šāds dzīvokļu pabalsts nesasniegs visus, kam tas būtu nepieciešams. Piemēram, ja kāds tikai vēlas noīrēt dzīvokli, pat ar pabalstu pietiku īres maksai, viņam nebūtu naudas, lai iemaksātu depozītu, kuru visbiežāk prasa īpašnieki. Noteikumos par šādu palīdzību nekas nav teikts.
Savukārt vientuļais pensionārs ar minimālo pensiju, kurš jau īrē dzīvokli par 150 eiro mēnesī un nepārtērē valsts noteikto pakalpojumu limitu, pabalstu saņemt varētu.
Maznodrošinātie un trūcīgie
Satversmes tiesas spriedums nesa izmaiņas arī maznodrošināto un trūcīgo personu statusa noteikšanā. Trūcīgas personas statuss ļauj saņemt arī pārtikas pakas un nemaksāt pacientu līdzmaksājumus par veselības aprūpi.
Taču arī pēc izmaiņām šis atbalsts nesasniedza visus. Piemēram, māte ar diviem bērniem, kura saņem minimālo algu un alimentus no valsts, šo statusu nevar saņemt, jo viņas ienākumi uz vienu personu un uz katru bērnu pārsniedz slieksni par 12 eiro.
Šāda vientuļā māte gan var saņemt maznodrošinātās personas statusu, un ārkārtējās situācijas laikā arī šim personām pienākas pārtikas pakas. Cita palīdzība jau atkarīga no pašvaldības iespējām.
Ja ienākumos neskaitītu alimentu daļu, tad varētu saņemt arī trūcīgā statusu. Un Saeima nesen nolēma, ka no 1. aprīļa minimālo alimentu daļu, ko noteikusi valsts un ko, piemēram, tēvu vietā maksā valsts no uzturlīdzekļu garantiju fonda, kā ienākumu vairs neskaitīs.
Tas būtiski palīdzēs vientuļajām mātēm. Piemēram, mamma, kas audzina trīs bērnus, mēnesī saņem 520 eiro uz rokas, saņem ģimenes valsts atbalstu 134 eiro un alimentu naudu par bērniem 425 eiro, ko maksā tēvs, šobrīd kopumā mēnesī uz 4 cilvēkiem iegūst aptuveni 1000 eiro. Bērniem ir brīvpusdienas, citu palīdzību no pašvaldības viņa šobrīd nesaņem.
Izmaiņas ļaus viņai tikt pie trūcīgā statusa un mājokļa pabalsta.
Cita mamma, kas viena audzina trīs bērnus un šobrīd nestrādā, kopumā saņem ģimenes valsts pabalstu un alimentus no valsts fonda – kopumā 430 eiro. Viņa patlaban nekādu palīdzību no pašvaldības nesaņem, jo viņas īpašumā esot no vecmammas mantots dzīvoklis, ko viņa gan neizmanto, jo tam nepieciešams pamatīgs remonts.
Ja minimālos alimentus neskaitīs par ienākumiem, viņa varētu saņemt arī garantētā minimālā ienākuma pabalstu par 4 cilvēkiem un mājokļa pabalstu. Tiesa, ja viņai paliek mantotais dzīvoklis, kurā ģimene nedzīvo, šī palīdzība nepienākas.
