Saeimas deputātam Mārtiņam Šicam ("No sirds Latvijai") Zolitūdes traģēdijā cietušo cilvēku vārdu publiskošana beidzās ar darba zaudēšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Šics ar bijušo daba devēju tiesājās, bet vēlāk izlīga, kā kompensāciju saņemot atlaišanas dēļ neizmaksāto algu.
Likums šobrīd ļauj publicēt mirušo cilvēku datus, bet ne cietušo, jo ziņas par personas veselību ir sensitīva informācija. Līdz ar to Zolitūdes traģēdijā cietušo dati patiesi tika publiskoti nelikumīgi.
Saeimas parlamentārā izmeklēšanas komisija, kura pētīja Zolitūdes traģēdijas cēloņus, secināja, ka situācija ir jālabo, liekot TM meklēt risinājumu.
TM Nozaru politikas departamenta direktore Jekaterina Macuka stāsta, ka, lai gan valstij ir jāsargā personu dati, lielās traģēdijās cietušo datu publiskošana būtu pašu cietušo un viņu tuvinieku interesēs.
"Tas neattieksies uz katru avāriju, kura notiks uz ielas.
Tas ir lielu, ārkārtas situāciju gadījumos, kad arī pašiem cilvēkiem sazvanīt katru ārstniecības iestādi un atrast iespējami cietušo radinieku ir gana grūti un teju neiespējami," teica Macuka.
Ministrija secināja, ka pareizāk būtu informāciju par cietušo – vārdu, dzimšanas datus, un slimnīcu, kurā ievietots – uzticēt publiskot Valsts policijai tās mājaslapā. Macuka skaidro, ka policija jau tagad atbild par cilvēku identificēšanu.
"Lai kontrolētu šo datu publiskošanu un dzēšanu nospriests, ka labāk tos kontrolēti publicēt vienā vietā – Valsts policijas mājaslapā. Policijai pēc noteikta laika tie būtu jādzēš. Vai, ja radi atrod ātrāk, var lūgt arī dzēst ātrāk," teica ministrijas pārstāve.
Priekšlikuma autori rosina datus par cietušajiem policijas tīmekļa vietā uzglabāt piecas dienas un tad dzēst.
Valsts policija priekšlikumu plašāk komentēt nevēlējās. Par sarunām ar presi atbildīgā Gita Gžibovska rakstiski atbildēja, ka policija priekšlikumam piekrīt.
Bijušais policijas priekšnieks Juris Rekšņa uzskata, ka nav svarīgi, kur tieši traģēdijās cietušo vārdus publiskot, galvenais sakārtot likumus.
"Jūsu dati tiek aizsargāti, no vienas puses. No otras puses, pie šādām traģēdijām, bieži vien ir tā, ka radinieki nezina, kur, kas ar viņu tuvākajiem ir noticis, un viņiem šādas tiesības zināt ir. Dzīve mūs piespiež darīt un likumi rodas tad, kad šādas problēmas parādās," teica Rekšņa.
Valsts kancelejas pārstāve Zaiga Barvida saka, ka TM pēc valdības lūguma vēl jāveic pāris precizējumi. Proti, skaidri jānorāda darāmie darbi, lai tālāk varētu ķerties pie priekšlikuma ieviešanas praksē.
