Stankevičs savā sprediķī atsaucās arī uz Lielajā Piektdienā notikušo ekumēnisko Krusta ceļu, kurā caur pārdomām un personiskiem dzīves stāstiem tika apcerēta atstumtības problēma. “Vairākas reizes dzirdējām liecības par to, cik dziļu ievainojumu bērnu sirdīs atstāj vecāku šķiršanās, nerunājot jau nemaz par to situāciju, kad bērns jau no paša sākuma aug tikai ar vienu no vecākiem, vai pat vispār bez vecākiem – bērnu namā vai ar kādu no radiniekiem. Šķiršanās kā ievainojumu cēlonis – bērniem, bet arī katram no vecākiem, kas projicējas pēc tam arī uz apkārtējiem.” Statistika liecina, kā norādīja Stankevičs, 2017. gadā Latvijā uz 1000 noslēgtām laulībām pretī bijušas 452 šķirtas laulības.
Arhibīskaps pievērsās Dieva piedāvātajai alternatīvai, ko atklāj Dieva apsolījums Ecehiēla grāmatā: “Es došu jums jaunu sirdi un jūsos iedvesīšu jaunu garu. Un Es izņemšu akmens sirdi no jūsu krūtīm un došu jums miesas sirdi, un iedvesīšu jūsos savu Garu.”
Tieši šo pārdabisko pārveidi viņš norādīja kā risinājumu sarežģītās situācijās, arī ģimenēs, kurās tiek piedzīvota attiecību krīze.
Dieva dotais iekšējais spēks ļaus mīlēt vienam otru, nemēģinot dominēt, vainot vienam otru.
Šī mīlestība neattiecas tikai uz attiecībām ģimenē. “Mīlēt savus kaimiņus, mīlēt savu priekšnieku, kurš reizēm nešķiet tāds, kādam viņam vajadzētu būt, vai arī – mīlēt savus padotos. Bez Svētā Gara spēka, bez Augšāmceltā Kristus mīlestības palīdzības tas nav iespējams.”
Sveicot Kristus augšāmcelšanās svētkos, arhibīskaps novēlēja cerību un drosmi pārveidot pasauli atbilstoši Dieva aicinājumam.
Lieldienu dievkalpojumā svētdienas rītā Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags uzsvēra, ka prieku var patiesi iegūt nevis pēc tā dzenoties, bet gan ejot uz mērķi, kam ir dievišķa jēga.
Garīdznieks norādīja, ka Lieldienas raksturo Jēzus augšāmcelšanās un izpratne par to, ka nereti smagi brīži cilvēku ikdienā ir tie, kas sniedz skaidrību par savu dzīvi. "Kristus meklēja nevis prieku, bet gan to, kam ir nozīme. Viņš pieņēma mirstību un dzīves traģismu tādēļ, ka redzēja tam jēgu," sacīja Vanags.
Kā piemēru globāla mēroga notikumu uzlūkošanai no augšāmcelšanās perspektīvas Vanags pieminēja Parīzes Dievmātes katedrāles ugunsgrēku, kas cilvēkiem visā pasaulē licis saprast vissvarīgākās vērtības.
"Kad katedrāli aprija liesmas, kur tad bija Dievs? Dievs bija visapkārt. Vai redzējāt cilvēkus, kuri tur dziedāja un lūdzās - daudzi tā, kā vēl nekad?
Dievs bija starp viņiem, ar viņiem un viņos kā vēl nekad. Vienā traģiskā mirklī viņiem kļuva skaidri salasāms tas, kas ik brīdi ir rakstīts pāri visumam un esamībai ar tik lieliem burtiem, ka ikdienā tos neievērojam: Dievs ir dzīvs un tepat līdzās," sacīja arhibīskaps.
Jau vēstīts, ka svētdien kristīgā baznīca svin Lieldienas - Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētkus.
Evaņģēlijos stāstīts, ka šajā dienā sievas ļoti agri nāca pie Kristus kapa un nesa svaidāmās zāles. Taču viņas atradušas kapu tukšu, bez Jēzus miesas tajā. "Kad tās nezināja, ko darīt, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: "Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies"," raksta evaņģēlists Lūka.
Daudzās kristiešu draudzēs Kristus augšāmcelšanās svinības sākas jau sestdienas vakara vēlajās stundās, iededzot Lieldienu sveci - augšāmceltā Kristus simbolu - un dievnamā iedegoties visām gaismām, kam seko "aleluja" dziedājumi un ieskanas ērģeles, kuras Klusajā sestdienā un Lielajā piektdienā ir klusējušas.
Dievkalpojumos tiek lasīti lasījumi par Jēzus augšāmcelšanos, un dziedājuma - "Gods Dievam augstumos" laikā skan visi dievnama zvani. Dievkalpojuma laikā parasti tiek svētīts ūdens un atjaunoti kristības solījumi dzīvot kristieša cienīgu dzīvi un apliecināt savu ticību ar darbiem.
Katoļu baznīcās svētdienas rīta dievkalpojums sākas ar svinīgu procesiju apkārt baznīcai, kas simbolizē ieiešanu jaunajā dzīvē, kuru atnesa Jēzus, augšāmceļoties no kapa. Līdz pat Vasarsvētkiem, 50 dienu ilgā laika posmā, Baznīca turpina līksmoties par Kristus augšāmcelšanos, līksmi dziedot "Aleluja, Viņš ir augšāmcēlies!"
Lieldienās mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Ciešanu laikā baznīcās dominē violetā krāsa, taču, sākot ar Lieldienām līdz Vasarsvētkiem, altārpārsegi, stolas un citi liturģiskie priekšmeti pārsvarā ir baltā krāsā.
