Bīstams ceļa līkums pie Biksēres
Vietu pie Biksēres, kur avārijā dzīvību zaudēja divas sievietes, vietējie iedzīvotāji raksturo – ielāps uz ielāpa, nepārskatāms līkums un atļautais ātrums te ir krietni lielāks, nekā būtu vēlams.
Kāds līkums ir viens no posmiem reģionālajam autoceļam P37 Madona – Gulbene. “Tur stāv zīme 70, līdz ar to visi domā, ka uz 70 [km/h] var braukt. Bet reāli uz 70 [km/h] tur nevar izbraukt arī vasarā,” stāsta Gita. Tikmēr Andris ievērojis, ka šis posms regulāri netiek tīrīts no sniega.
Arī Dainis stāsta par šī līkuma bīstamību: “Es braucu pats ar traktoru. Lai es izbrauktu to līkumu, es braucu labāk gar pašu bordu, kur nav asfalta. Tur ir labāk, nekā braucot uz asfalta virsū.”
Līkumam abās pusēs ir ūdenstilpes. Norobežojošās barjeras ceļa malā uzstādītas tikai pirms dažiem gadiem.
Iedzīvotāji saka – tas ir līkums, kurā netiek piedota pat sīkākā kļūda.
“Tur man draugs aizgāja – pa taisno upītē; viens - man jāsāk skaitīt – kādus četrus [zinu],” par bīstamajā posmā zaudētajām dzīvībām stāsta Juris.
Biksēres līkuma norobežošana problēmu atrisinājusi tikai daļēji. Līdzīgi kā pagājušajā nedēļā, arī 2014.gada nogalē tur dzīvību zaudēja kāds autovadītājs. “Apmēram trajektorija līdzīga un kustības virziens arī, un līdzīgs bija arī ceļa stāvoklis,” stāsta Valsts policijas Madonas iecirkņa Satiksmes uzraudzības vecākais inspektors Jānis Freijs.
Melnos punktus atzīmē kartē, bet ne uz ceļa
Valsts AS "Latvijas Valsts" ceļu mājaslapā kartē norādītas bīstamās un grūti izbraucamās vietas ziemā. Mājaslapā atrodama arī karte, kur ar sarkanu krāsu atzīmēti visi jaunā gada pirmajās nedēļās notikušie nopietnie satiksmes negadījumi. Ar melno krāsu atzīmētas vietas, kur šogad dzīvība aprāvusies.
Taču realitātē, braucot pa ceļu, vadītājam visbiežāk nav informācijas par melno statistiku konkrētajā vietā.
“Ja būtu informācija par to, ka te ir noticis kaut kas tāds, zīmes par melno punktu, jebkurš vadītājs pievērstu tam vērību,” uzskata Freijs.
Lai kāda vieta iegūtu melnā punktu statusu, tajā trīs gadu laikā jānotiek astoņiem negadījumiem vai trīs negadījumiem ar cietušajiem vai bojāgājušajiem. “Latvijas Valsts ceļi” pirms aptuveni desmit gadiem melnos punktus dabā bija sākuši apzīmēt ar izsaukuma zīmēm.
Taču, izvērtējot ziemeļvalstu pieredzi, no šīs idejas jau labu laiku nolēmuši atteikties. “Šī karte ir vajadzīga mums darbā, lai zinātu, kur mums vajadzētu veikt apsekošanu, izmeklēšanu, veikt kādus pasākumus, rekonstrukciju. Lai atrisinātu problēmas, kāpēc, iespējams, ceļa vainas pēc notiek šie negadījumi,” saka “Latvijas Valsts ceļi” satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns.
Kopš sākta melno punktu izpēte un rekonstrukcija, to skaitu izdevies samazināt no 160 līdz 58. Arī avāriju skaits melnajos punktos esot samazinājies.
