Pirms četriem gadiem Ambeļos, Špoģos, Vecvārkavā un Vārkavā ar biedrības “Kulturys studeja Speiga” iniciatīvu Latgalē tika izveidoti pirmie skolas dārzi ar ābelēm, smiltsērkšķiem, jāņogām, ērkšķogām, zilenēm, cidonijām un citiem augļu kokiem un krūmiem. Diemžēl pa šo laiku ne visas skolas ir saglabājušās, taču dārzi gan palikuši, stāsta biedrības vadītāja Ilze Mežniece, vedot rādīt lielāko lepnumu - Špoģu vidusskolas dārzu:
“Vislabākais veids, kā bērnam iepazīties ar dabu, ir to kopt, rūpēties; un kur vēl labāk, ja tas ir dārzs, kur var redzēt sava darba rezultātu.”
12. klases audzēknis Sandis Proms toreiz bija viens no skolniekiem, kurš lika pamatu šim skolas dārzam un cer, ka iesākties turpināsies:
“Toreiz es mācījos 8. klasē, tagad pagājuši jau četri gadi kopš dārza stādīšanas momenta un dārza sākuma. Tajā brīdī mēs sapņojām, kā mēs kā absolventi atbrauksim uz savu skolu un te ir āboli, dārzs un viss tik smuki pie skolas. Te ir tā pirmā ābele, ko iestādījām.”
Špoģu skolas mazpulcēnu vadītāja Ingrīda Kolosovska toreiz ar skolas bērniem topošajā skolas dārzā iestādīja vairākus augļu kokus un krūmus, kas aug un attīstītās līdz ar bērniem:.
“Tie mazie bērni, kuri toreiz pienesa spaiņus ar ūdeni, mācījās 3. klasītē, bet tagad jau 7. klasē, un toreiz ļoti čakli strādāja. Pirmajā gadā mēs iestādījām sešas ābelītes, korinti, dažas jāņogas, sausseržus, vilkābeles. Pagaidām augļus no ābelītēm vēl neesam baudījuši, jo dārzs vēl ir ļoti jauns.
Pagājušajā gadā ābeles pirmo reizi ziedēja, un ceram, ka tuvākajos gados arī sagaidīsim pirmos augļus.”
Šobrīd skolas dārza veidotāji jau kaļ plānus šim pavasarim, pirmkārt, jānoņem egļu zari un jānokaļķo stumbri, padomus dod dārzniece Olita Lukaševiča.
“Gribas šajā dārzā vēl nedaudz paeksperimentēt ar dažādām permakultūrām un uztaisīt arī kādu dobi priekš dārzeņiem. Vieta, kur stādīt, mums vēl ir, un kādus 15 augļu kokus mēs te vēl arī varam iestādīt. Un kad nāks tā lielā raža, un skolā ir 300 bērni, tad jau paši skolas bērni arī tos augļus noēdīs,” saka Ilze Mežniece.
Līdz ar Špoģu skolu, kas šogad turpinās sava skolas dārza paplašināšanu, dažādos Latvijas novados pie četrām skolām ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu taps jauni dārzi, tie būs "Skolu dārzi Latvijas simtgadei" un aizsākums kampaņai "Katrai skolai savu dārzu!", stāsta Ilze Mežniece, kas ir viena no šī projekta koordinatorēm un "Latvijas Permakultūras biedrība" pārstāve:
“Plānots izveidot vēl četrus dārzus pie četrām Latvijas skolām - Ikšķiles Brīvās skolas, Tautskolas ''99 Baltie zirgi'' Drustos, Preiļu Brīvās skolas un Bilskas pamatskolas.
Pati ideja par skolas dārziem nav jauna. Tādi dārzi bija pirms padomju laika un padomju laikā, kad tika veidoti lauciņi un stādītas ābeles; tad ap 90. gadiem tas viss apsīka visādu aktivitāšu rezultātā, ka bērni nevar strādāt un tādā garā, ka tas esot slikti... Bet tagad, kad atkal esam mazliet pie prāta nākuši, tad mēs saprotam, ka varam to visu darīt kopā ar bērniem. Un tas dod labākus rezultātus bērnu izpratnē, un tā top jauni dārzi, un vēl pēc pāris gadiem būs arī raža. Tā tradīcija tikai atjaunojas. Man jau liekas, ka latvietis vispār ir dārzu cilvēks.”
Pašiem skolēniem, iekopjot savu dārzu, tas sniedz lepnumu par savu darbu un ir labs stimuls pārējiem, lai tradīcija turpinātos, uzsver Sandis Proms:
“Lai tie jaunieši, kuri mācās skolā, redzētu mūsu labos darbos un arī paši mudinātu sevi darīt līdzīgi. Arī darītu tos labos foršos darbus savai valstij, Latvijai, savam pagastam, savam ciemam. Lai justu to un mācītos no mums.”
Turklāt tam visam vēl kāds pozitīvs pienesums - ne tikai savām rokām skaisti iekopts skolas dārzs, bet arī kāds vitamīns rudeņos pašiem skolas bērniem.
