Jau 2015. gada decembrī Valsts kontrole (VK) nāca klajā ar secinājumu: lai arī ik gadu gandrīz 60 000 amatpersonu jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācija, nav pārliecības, vai tajās paustais ir patiess, jo pārbaude tikpat kā nenotiek.
Neilgi pēc tam šis jautājums aktualizējās arī, kad LTV raidījums "de facto" analizēja VID darbinieku deklarācijas un tajās atklājās dažādi padziļinātas pārbaudes vērti fakti. Piemēram, nu jau bijušais Finanšu policijas izmeklētājs Roberts Dirnēns pēc mātes nāves ir saņēmis pusmiljona eiro lielu mantojumu, lai gan māte bijusi vien skolotāja.
Tāpat korupcijas riski saskatīti daudzu amatpersonu lielajos skaidras naudas uzkrājumos. Saeima solīja šo jautājumu sakārtot, lai deklarācijā sniegto ziņu pārbaude būtu sistemātiska un pirmās diskusijas notika parlamenta Aizsardzības un Korupcijas novēršanas komisijā pērn pavasarī. Komisijas vadītājs atzīst - tas arī rezultējās ar Finasū ministrijas virzītu likumprojektu, ko vasaras beigās pietica Valsta sekretāru sanāksmē.
"Tas ir ceļš, vismaz mūsu komisijas skatījumā, kad te sēdēja visa toreizējā VID vadība. Es ceru, ka arī jaunā vadība atbalsta to pašu. Šis bija tas ceļš, par ko mēs vienojāmies," apliecina Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”).
Piedāvātajos grozījumos paredzēts, ka amatpersonām deklarācijās būs jānorāda arī nelaulātie partneri, skaidrā naudā nedrīkstēs glabāt summu, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, kā arī sniegtie dati VID būs jāsalīdzina ar citām tam pieejamām datubāzēm.
FM atzīst, ka saskaņošana esot ilga, jo vienprātības nav, īpaši jautājumā par ierobežojumiem skaidrai naudai un partneru norādīšanai. "Plānots, ka februāra sākumā FM visām iesaistītajām pusēm nosūtīs atkārtotai saskaņošanai, un attiecīgi pēc tam mēs redzēsim. Ja no iestādēm likumprojekts būs saskaņots – virzāmies uz Ministru kabinetu. Ja būs kādi iebildumi – tad likumprojekts tiks izskatīts Ministru kabineta komitejā," stāsta Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.
Viena no iesaistītajām pusēm, kam jautāts viedoklis, ir Tieslietu ministrija un tur vērtē, lai arī bijuši iebildumi par formulējumu nelaulāto partneru sakarā, pēc būtības likumprojekts ir pilnībā atbalstāms
"Tas pavisam noteikti iet kopā ar jau ierobežotajiem darījumiem ar skaidri naudu, kas nosaka, ka starp fiziskajām personām darījumi var būt līdz 20 minimālajām mēnešalgām," saka Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina. "Līdz ar to ir saprātīgi, ka arī uzkrājums var būt līdz divām minimālajām mēnešalgām, līdz ar to saprātīgi ierobežojumi arī uzkrājumiem. Tāpat, mūsuprāt, ir pamatojami, ka VID ir jāsalīdzina datu bāzes," norādīja Medina.
Tikmēr no teiktā VID, no kura turklāt nāca likumprojekta pamatvariants, tagad secināms, ka datu bāžu salīdzināšana, kas tiek uzsvērta kā pirmais solis ceļā uz patiesuma pārbaudēm, neko nemaz nemainot.
"Pēc būtības tas jau vienmēr ir noticis. Tikai tas nav noticis valsts amatpersonu pārbaudes ietvaros tieši mērķtiecīgi, bet nodokļu riksa analīzes ietvaros," VID Nodokļu pārvaldes direktors Juris Gaiķis. Viņš skaidro, ka topošais likumprojekts pastiprina uzmanību valsts amatpersonu deklarācijām, ņemot vērā pagājušā gada notikumus un ažiotāžu ap tiem, kas ir bijusi pārāk liela.
Nekādus citus grozījumus kas situāciju tomēr uzlabotu, VID ieskatā konkrētajā likumprojektā arī nevajagot. Deklarācija esot domāta tam, lai nodrošinātu amatpersonu atklātību pret sabiedrību.
"Tā galvenā kontrole visām amatpersonām ir no sabiedrības puses. Iestādes reaģēs uz sabiedrības reakciju presē, sūdzībām un tad veiks padziļinātas pārbaudes atbilstoši savai kompetencei," saka Gaiķis.
Pagaidām pāragri spriest, kā šāda VID pozīcija ietekmēs turpmākās diskusijas. Turklāt pēc lēmuma valdībā, likumprojektam vēl paredzams garš ceļš Saeimā.
