ĪSUMĀ:
- Prokuratūra 29. oktobrī lūgusi izdot Kaimiņu kriminālvajāšanai.
- Kaimiņu apsūdz dokumentu viltošanā saistībā ar “KPV LV” finansēm.
- Prokuratūra: “KPV LV” nelikumīga finansēšana notikusi, bet mazā apjomā.
- Prokurors: nelikumīgā finansējuma apmērs bijis 12 190 eiro.
- Apjomi ir pārāk mazi, lai kādu sauktu pie kriminālatbildības.
- Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija prokuratūras lūgumu skatīs 19. janvārī.
- Kavēšanās ar Kaimiņa izdošanu varot apgrūtināt lietas izmeklēšanu.
- Komisijas vadītāja noliedz lēmuma vilcināšanu, to skaidro ar apstākļu sakritību.
- Kaimiņš: Lieta ir safabricēta un jau no sākta gala virzīta politisku iemeslu dēļ.
Artusu Kaimiņu KNAB aizturēja 2018. gada vasarā aptuveni trīsarpus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām. Toreiz deputātu turēja aizdomās par partijas “KPV LV” nelikumīgu finansēšanu. Vēlāk prokurors pieņēma lēmumu par KNAB lēmuma atcelšanu un lietas nodošanu KNAB izmeklēšanas turpināšanai.
Tagad prokuratūra lūdz Saeimas piekrišanu apsūdzēt Kaimiņu par grāmatvedības dokumentu viltošanu.
“Varētu teikt, ka tā ir tā pati lieta. Vismaz tās ir saistītas lietas. [..] Tika konstatēts, ka partijas nelikumīga finansēšana ir notikusi, bet tie apmēri nebija tik lieli, lai kādas personas varētu saukt pie kriminālatbildības,” skaidroja prokurors Māris Urbāns.
Prokurors norādīja, ka nelikumīgā finansējuma apmērs bijis 12 190 eiro.
Vēl par nelikumīgu esot uzskatāma telpu bezatlīdzības izmantošana “KPV LV” biroja vajadzībām, taču tik un tā summa neesot sasniegusi krimināllikumā noteiktās 50 minimālās mēnešalgas jeb 2016. gadā 18 500 eiro.
Detaļas par grāmatvedības dokumentu viltošanu prokurors neatklāja, taču norādīja, ka iespējamais noziegums ir saistīts ar SIA “Al De Media”, kas palīdzējusi Kaimiņam veidot raidījumu “Suņu būda”.
Viens no kompānijas darbiniekiem raidījumam “De facto” 2017. gadā stāstīja, ka deputāts licis daļu samaksas atdot atpakaļ skaidrā naudā un pieņemt darbā fiktīvus darbiniekus.
Prokuratūra 29. oktobrī Saeimai nosūtīja lūgumu atļaut uzsākt kriminālvajāšanu pret deputātu Artusu Kaimiņu. Kamēr piekrišanas nav, lieta faktiski ir apturēta.
Vispirms savs akcepts jādod Saeimas Mandātu ētikas un iesniegumu komisijai. Tā par Kaimiņa izdošanu lems 19. janvārī, divarpus mēnešus pēc prokuratūras lūguma.
“Varbūt tiešām tā ir tāda apstākļu sagadīšanās. [..] Bet šī situācija iezīmē potenciālu iespēju Saeimai, šajā gadījumā komisijai, šādu lietu izskatīšanu arī ļaunprātīgi ievilkt,” sprieda korupcijas pētnieks Valts Kalniņš.
Prokurors norādīja, ka pēc apsūdzības uzrādīšanas Kaimiņš varēs sniegt jaunas liecības un lūgt pārbaudīt faktus. Kavēšanās ar Kaimiņa izdošanu to varot apgrūtināt.
“Jo ilgāks laika periods ir pagājis no pārbaudāmajiem apstākļiem, jo lielāks ir risks, ka pārbaudīt šos apstākļus vai nu nav iespējams, vai arī ir ļoti apgrūtinoši,” skaidroja prokurors.
Mandātu komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (Nacionālā apvienība) noliedz apzinātu vilcināšanos. Viņai prokuratūras iesniegums Saeimā bijis jāizņem personīgi, taču novembra sākumā Kursīte-Pakule uz parlamentu nav devusies, jo atradusies pašizolācijā. Kad dokuments beidzot saņemts, deputāti bijuši aizņemti ar budžeta jautājumiem.
Kaimiņa izdošanu komisija sāka vērtēt 16. decembrī, taču tam atlika par maz laika, jo ieilga diskusija par masku valkāšanu skolās. Pēc tam 19. janvāris bijis vienīgais datums, kad uz sēdi varot ierasties gan prokurors, gan Kaimiņš un viņa advokāts, gan visu frakciju pārstāvji.
“Tika rūpīgi un neatlaidīgi mēģināts atrast laiku, kad var visas šīs puses [ierasties]. Prokuratūra Saeimai lūgs piekrišanu Kaimiņa saukšanai pie kriminālatbildības. Tātad kāda no šīm pusēm nevarēja. Es konkrēti nepierakstīju, kurš kurā datumā nevar,” sacīja Kursīte-Pakule.
Artuss Kaimiņš rakstiskā atbildē pauda, ka lieta pret viņu esot safabricēta un jau no sākta gala virzīta politisku iemeslu dēļ.
Viņaprāt, iestādes neuzdrošinās atzīt kļūdas un procesu izbeigt, jo lieta sākusies ar publisku Kaimiņa aizturēšanu priekšvēlēšanu laikā.
KONTEKSTS:
Prokuratūra oktobrī Saeimai lūgs piekrišanu Kaimiņa saukšanai pie kriminālatbildības. Kaimiņam arī mīkstināta apsūdzība – sākumā apsūdzība bija grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu mantkārīgā nolūkā, tagad to plānots celt vienkārši par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz gadam, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Saeimai jālemj, vai piekrist deputāta kriminālvajāšanai. Izdošanas gadījumā Kaimiņš nezaudētu tiesības piedalīties Saeimas darbā.
