Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Kā pareizi tīrīt sniegu? Fizioterapeitu padomi

Telefonintervija ar Ivetu Kažoku par Kariņa valdības ilgtspēju

Kažoka: Kariņa valdībai iezīmējušies divi klupšanas akmeņi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem un 9 mēnešiem.

Premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītajai valdībai ir skaidri iezīmējušies divi klupšanas akmeņi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore Iveta Kažoka.

Eksperte norādīja, ka jaunais Ministru kabinets ir vienīgais, kādu 13. Saeimas vēlēšanu rezultātā varēja izveidot. Kažoka atturējās no prognozēm, vai partiju vidū esošā iekšējā dinamika varētu traucēt Kariņa valdības darbu. "Šobrīd skaidri iezīmējas divi klupšanas akmeņi - kas notiks ar "KPV LV", kuras frakcija ir izjukusi, un ir jautājums, vai fragmentācija turpināsies arī nākotnē, kā arī kādā veidā koalīcija atrisinās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Ģenerālprokuratūras pieprasījumus par deputātu izdošanu kriminālvajāšanai," teica Kažoka.

Viņa atzina, ja minētās problēmas izdosies pārvarēt un ja valdība tiesiskuma jautājumos būs vienota, tad koalīcijas stabilitāti nekas nevarēs apdraudēt.

KONTEKSTS:

Trešdien, 23. janvārī, – 109 dienas pēc 13. Saeimas vēlēšanām – parlaments apstiprināja piecu partiju veidoto Ministru kabinetu mazākās frakcijas pārstāvētā politiķa Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) vadībā. 23. janvāra rītā piecas partijas parakstīja sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un Fiskālās disciplīnas līgumu.

Par jauno valdību balsoja tajā pārstāvēto partiju deputāti: “Jaunās Vienotības”, Nacionālās apvienības (NA), “Attīstībai/Par!”, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) parlamentārieši, kā arī daļa no “KPV LV” deputātiem. Savukārt pret jauno valdību balsoja partija "Saskaņa" un līdzšinējā premjera Māra Kučinska pārstāvētās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti. Arī pieci "KPV LV" deputāti balsoja pret Kariņa valdību.

Pirmajā mēnesī pēc 13. Saeimas vēlēšanām jaunievēlētās partijas sāka sarunas par valdības veidošanu, taču nespēja vienoties. Līdz ar parlamenta jaunā sasaukuma sanākšanu valdības veidošanā iesaistījās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, premjera amatam nominējot JKP līderi Jāni Bordānu un vēlāk "KPV LV" līderi Aldi Gobzemu. Katram no viņiem tika dots divu nedēļu laiks valdības aprišu izveidei, taču šie mēģinājumi cieta neveiksmi.

Decembra vidū iniciatīvu valdības veidošanā uzņēmās "Jaunās Vienotības" politiķis Krišjānis Kariņš. Turpinoties partiju sarunām par koalīciju, prezidents Kariņu premjerministra amatam nominēja 7. janvārīTurpinoties sarunām un partijām paužot atbalstu topošajai valdībai, partijas "KPV LV" pieci deputāti paziņoja par tās neatbalstīšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti