Ķekavas novadā spēļu zāle, kas darbojas jau ne pirmo gadu desmitu, ir labi zināma vieta arī Reģionālajai pašvaldības policijai, kas pirmspandēmijas laikā to bija iekļāvusi savā patrulēšanas maršrutā.
"Traucējumu skaits ir bijis diezgan paliels. Tas saistīts ar vairākiem faktoriem. Kā pirmais ir tas, ka Ķekavas novadā tā ir vienīgā vieta, kur pēc plkst. 22.00 ir iespējams iegādāties, lietot alkoholiskos dzērienus. Esam arī pamanījuši to, ka šī vieta ir populāra arī citu novadu iedzīvotāju vidū," stāstīja Reģionālās pašvaldības policijas priekšnieks Māris Bomiņš.
Dažkārt konfliktsituācijas atrisināšanai policijai uz spēļu zāli esot jādodas pat vairākas reizes. Pandēmijas laikā gan esot saņemti tikai seši izsaukumi, kas skaidrojums ar pandēmijas laika ierobežojumiem.
Pagājušajā nedēļā novada domes deputāti, pamatojoties uz grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā, kas stājās spēkā šā gada pavasarī, nolēmuši atcelt izsniegto atļauju vienīgajai novada spēļu zālei.
"Mēs jau esam ilgu laiku izjutuši no iedzīvotājiem spiedienu, arī iepriekšējā sasaukumā, kurā es nebiju ievēlēts, bet biju aktīvs sabiedrības loceklis.
Mēs dzīvojam tiesiskā valstī, un nevienam nav aizliegts tiesāties, bet faktiski es negribētu būt šo uzņēmēju vietā, jo zināms, ka Rīga ir uzvarējusi visas tiesvedības šajā sakarā,"
sacīja tieslietu ministra padomnieks, Ķekavas novada domes deputāts Andris Vītols (Jaunā konservatīvā partija).
Lēmums pieņemts vienbalsīgi, balsošanā nepiedaloties Jurim Jerumam ("Jaunā Vienotība"), kurš atbalsta ideju, ka spēļu zālēm novadā nav jābūt, bet uzskata, ka interneta vietnē veiktā aptauja nedod objektīvu viedokli. Viņaprāt, tas esot tālredzīgs politisks lēmums, jo pēc pieciem gadiem, kad spēļu zālei būtu jāpārtrauc darbība, būs ievēlēti jauni deputāti, bet jau nākamgad ir Saeimas vēlēšanas.
"Nu, ko nozīmē politisks? Savādāk jau mēs, sabiedrības pārstāvji, nekādā veidā nevaram iedarboties, kā tikai caur politiku. Es arī esmu vienkāršs iedzīvotājs, bet, lai panāktu azartspēļu zāles slēgšanu, es arī esmu nācis politikā," skaidroja Vītols.
SIA "Alfor", kas ir spēļu zāles īpašnieks, par to, vai gatavojas pārsūdzēt domes lēmumu, atbildi nesniedza, bet rakstiskā komentārā skaidroja, ka Ķekavas dome nav izvērtējusi aktuālo situāciju azartspēļu nozarē, kurā pēdējo gadu laikā notikušas būtiskas pozitīvas izmaiņas. Pirmkārt, ir ieviests Pašatteikušos personu reģistrs, kurš sevi pierādījis kā ļoti efektīvs mehānisms spēlētāju interešu aizsardzībai. Otrkārt, ir pieņemtas azartspēļu nozares attīstības pamatnostādnes.
Arī Latvijas Spēļu biznesa asociācija uzskata, ka Ķekavas domes deputātu argumenti neesot pietiekami un jau pašreiz ierobežojumu šajā biznesā esot gana daudz.
"Valsts ir pārdevusi licenci uzņēmumam, kas maksā apmēram 0,5 miljonus eiro. Katru gadu par to ir vēl jāmaksā, tā jāatjauno. Valsts ir pateikusi, ka jūs ar šo uzņēmējdarbības veidu Latvijā drīkstat nodarboties. Tad paliek jautājums, kā var nodarboties, ja pretim ir pašvaldība vai pašvaldības, kas nosaka – nedrīkst," vaicāja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.
Pašreiz Ķekavas novads esot pirmais un pagaidām arī vienīgais, kas pieņēmis lēmumu atcelt izsniegto atļauju spēļu zālei, bet ir zināms, ka vēlme atbrīvot savu teritoriju no biznesa, kas vieniem nes finansiālus ieguvumus, bet citiem postu un nelaimi, ir vēl vairākām pašvaldībām.
KONTEKSTS:
Ķekavas novada dome septembra pirmajā pusē pieņēma lēmumu aizliegt azartspēļu organizēšanu visā jaunajā Ķekavas novada teritorijā. Šis aizliegums gan neattiecās uz gadījumiem, kuros līdz noteikumu spēkā stāšanās brīdim izsniegta azartspēļu organizēšanas vietas licence vai citos normatīvajos tiesību aktos atļauts organizēt azartspēles.
Vienlaikus pašvaldība plānoja lemt arī par Ķekavā esošās spēļu zāles darbības pārtraukšanu.
