Uz domes priekšsēdētāja amatu tika izvirzīti seši kandidāti, taču vairums savas kandidatūras atsauca, un uz balsojumu tika virzīti divi: Baire un partijas “Gods kalpot mūsu Latvijai” pārstāvis Gatis Līcis.
Par Bairi nobalsoja 12 no 15 jaunievēlētājiem deputātiem. Pret bija tikai viens deputāts, jo divu deputātu balsojums nederīgo vēlēšanu zīmju dēļ tika anulēts. Baire amatā nomainīs Andi Damlicu no Reģionu partijas, kurš tagad būs opozīcijā.
Bairei ir profesionālā maģistra grāds jurisprudencē. Attiecībā uz pašvaldību viņa jau iepriekš ir darbojusies organizācijā „Par labāku Ķekavas novadu”.
"Piestrādājot un atbalstot iedzīvotāju biedrību izveidošanu katrā no Ķekavas novada ciemiem. Un tādā veidā ļaut iedzīvotājiem lemt par sev svarīgām lietām un aktīvi iesaistīties domes lēmumu pieņemšanas procesā," saka Baire.
Viņa arī cer strādāt ar domes opozīciju: "Man nav aizspriedumu pieņemt idejas, kas nāk arī no opozīcijas puses. Es ļoti, ļoti ceru, ka domes darbā man nemainīsies iekšējā sajūta, ka es varu strādāt ar visiem."
Pašvaldību vēlēšanās Jaunās konservatīvās partijas sarakstā Baire startēja ar trešo numuru, savukārt saraksta līderis bija Neils Kalniņš, kurš ieguva visvairāk plusu. Taču piektdien viņš atteicās kandidēt uz mēra krēslu. “Mums ir skaidrs, ka te ir vajadzīgs cilvēks augstākajā vadībā, kuram ir ļoti labas juridiskās zināšanas un kuram ir augsta līmeņa pieredze valsts pārvaldes sistēmā. Es gadu gadiem esmu nodarbojies ar attīstības jautājumiem. Savu ieguldījumu es sniegšu tālāk kā domes deputāts.”
Sadrusmstalotajā Ķekavas novada domē koalīciju veido 12 deputāti no sešām partijām.
Jaunās domes valdošajai koalīcijai nekavējoties nākšoties risināt jautājumu par Pļavniekkalna sākumskolas nākotni, par “Baložu siltuma” tarifiem. Tikšot izvērtēts arī citu Ķekavas kapitālsabiedrību darbs, par kurām esot sūdzības.
Ziņots, ka vienā no vēlēšanu iecirkņiem Ķekavas novadā 22.jūlijā notika atkārtota balsošana, pēc kuras visvairāk mandātus ieguva Jaunā konservatīvā partija, kurai domē būs piecas no 17 deputātu vietām. Pa diviem mandātiem ir uzreiz četriem vēlēšanu sarakstiem – Latvijas Zemnieku saivenībai, “Gods kalpot mūsu Latvijai”, “Reģionu aliansei”, kā arī kopīgajam sarakstam, kuru veido partijas “Vienotība”, “Latvijas attīstībai” un “Politiskajai partijai Izaugsme”. Visbeidzot, viens mandāts ir Latvijas Zaļajai partijai, “Saskaņai”, “Vienoti Latvijai” un Vidzemes partijai.