Svētdienas vakarā Ķengaraga tirgū homofobisku uzbrukumu piedzīvojis kultūrpētnieks Deniss Hanovs. Viņš tobrīd tur bijis kopā ar savu dzīvesbiedru. Uzbrukumu izdarījuši divi vīrieši, iespējams, alkohola reibumā.
"Ķengaraga tirgū, kur ir ziedu kioski, mums pietuvojās divi vīrieši. Viņi pagāja mums garām un tad sāka publiski un skaļi paust savus nievājošos komentārus par manu ķermeni – pēcpusi. Iesita man ar kāju pa mugurdaļu. Es pagriezos un pavaicāju: "Ko jūs darat? Es tūdaļ izsaukšu policiju!". Uz to viens no viņiem pauda verbālu nievājošu tekstu, nosaucot mani par geju, tikai krievu valodā, un to es šobrīd negribu teikt.
Un tad viņš teica, ka ar mani grib nodarboties ar seksu," notikušo atstāstīja Hanovs.
Uzbrucēji kļuvuši agresīvi un mēģinājuši kauties. Cietušais ieskrējis tuvējā ziedu kioskā un turējis ciet tā durvis.
"Paslēpos nosacīti tur, un turēju rokturi, jo viņš kopā ar to savu, ar kuru viņš tur staigāja, gribēja ielauzties tur [kioskā] kliedzot un brēcot.
Viens no viņiem atkailinājās un piespieda savas ģenitālijas pie kioska durvju stikla, kliedzot, lai es atvērtu durvis," atcerējās Hanovs.
Valsts policija esot atbraukusi ļoti operatīvi un rīkojusies atbilstoši likuma rāmjiem. Tomēr Hanovs uzsver vienu problēmu. Kā viņam skaidrojuši policisti – likums paredz, ka kādu lietu varot uzsākt par izvarošanas draudu izteikšanu pret sievieti, bet neesot atbilstoša panta par šādu draudu izteikšanu vīrietim.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ķengaraga iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Vladimirs Klaikalts Latvijas Radio norādīja, ka par to, vai izteikti izvarošanas draudi, varēs spriest vien lietas izmeklēšanai attīstoties. Tikmēr skaidrojot krimināllikuma pantus, Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska Latvijas Radio skaidroja, ka izvarot Krimināllikuma izpratnē var tikai sievieti. Gratkovska gan uzsvēra, ka arī vīriešus Krimināllikums šajā jomā aizsargā.
"Mums ir specifisks krimināllikumā pants – 150. par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu. Proti, par jebkādu darbību, kas vērsta uz naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, vecuma, invaliditātes vai jebkuras citas pazīmes dēļ, tajā skaitā arī seksuālās orientācijas dēļ. Šim pantam ir specifiska 3. daļa – pastiprināta atbildība par to, ja šīs darbības ir saistītas ar vardarbību vai draudiem. Mēģinot saprast šo notikumu fabulu, ministrijai pirmsšķietami liekas, ka par 150. pantu pilnīgi noteikti varētu diskutēt. Iespējams, darbību klāsts ir bijis plašāks vai specifiskāks. Tad jau ir jāskatās – varbūt ir vēl kādi Krimināllikuma panti.
Bet, protams, ja ir draudi izvarot, tad klasiskā, krimināltiesiskā izpratnē izvarošana, protams, attiecas tikai uz sievietēm.
Bet tas ir vienīgais pants krimināllikumā, kas ir tīri fizioloģiski veidots. Mēs nedalām krimināltiesiski pēc dzimumiem, izņemot šo vienu izvarošanas pantu, kas ir atsevišķs gadījums. Attiecībā pret vīriešiem to sauc par seksuālo vardarbību. Tas ir 160. pants. Tas ir cits pants, bet pants ir un pietiekami smags. Atbildība ir līdzvērtīga. Runāt par to, ka sievietes krimināltiesiski aizsargā vairāk nekā vīriešus absolūti nav nekāda pamata," stāstīja ministrijas pārstāve.
Homofobiju par aizvien ļoti aktuālu problēmu sauc Latvijas Cilvēktiesību centra vadītāja Anhelita Kamenska. Daudzi gan baidoties par to skaļi runāt.
"Ja skatās uz oficiālo statistiku, tad gadījumu ir maz, bet, ja skatās uz neoficiālo statistiku, tad protams, tādu gadījumu ir daudz vairāk.
Ir ļoti labi, ka cilvēks ir ziņojis. Tā situācija ar homofobiskiem noziegumiem ir ļoti līdzīga ar rasistiski motivētiem noziegumiem, ka ziņo maz, bet realitātē gadījumu ir daudz vairāk. Un, piemēram, nevalstiskajai organizācijai "Mozaīka" pagājušajā gadā ziņots par 29 gadījumiem un 2018. gadā ziņots par 22 gadījumiem. Tie bijuši gan seksuāla rakstura, gan fiziski uzbrukumi," stāstīja Kamenska.
Viņa uzskata, ka ziņošanu vairotu tāda sistēma, kurā personas var ziņot nevalstiskajām organizācijām un tās tālāk informētu policiju. Tikmēr Deniss Hanovs ir pārliecināts, ka notikušais savā ziņā saistāms arī ar politiķu rīcībām. Piemēram, noraidot Dzīvesbiedru likumu, šajā kontekstā runājot par kaut ko pretdabisku, pieminot incestu un citādi naidīgi izsakoties. Tādējādi, pēc viņa domām, tiek parādīta valsts attieksme un sabiedrība tiek noskaņota pret cilvēkiem, kuri neatbilst tradicionālajai ģimenei, tostarp pret cilvēkiem ar netradicionālu seksuālo orientāciju.