ĪSUMĀ:
- Ķezbere atkārtoti paziņo, ka ies prom no NEPLP. Viņas atlūgums gan vēl nav izskatīts.
- Iemesls Ķezberes aiziešanai esot politiskais spiediens pret nozari.
- NEPLP juristi pēta, vai ir pamats sūdzēties par politiķu iejaukšanos NEPLP darbā.
- Kaimiņš NEPLP vēlas redzēt profesionāļus, nevis politiķiem pietuvinātas personas.
Ķezberes paziņojumu darbinieki uzņēma ar aplausiem.
Atbildot uz jautājumu par to, vai šoreiz viņa nepārdomās par iešanu prom no NEPLP, Ķezbere sacīja, ka jau uzrakstījusi atlūgumu un nekad neesot mētājusies ar solījumiem, kurus nav izpildījusi.
Savu rīcību Ķezbere pamatoja ar to, ka vēlas, lai nozare varētu normāli strādāt.
Portālam LSM.lv viņa atzina, ka jūt politisku spiedienu, kas apgrūtina darbu. Jauniem NEPLP locekļiem, viņasprāt, strādāt būs vieglāk, jo nebūs tik liela politiska spiediena, kāds bija viņai. Ķezbere vienlaikus ir arī Latvijas Zaļās partijas pārstāve, bet pēc Saeimas vēlēšanām šis politiskais spēks nonācis opozīcijā.
Vienlaikus Ķezbere aicināja sekot gan sabiedrisko mediju valdes locekļu iecelšanai, gan NEPLP locekļu izvēlei Saeimā, lai amatos tiktu iecelti profesionāļi.
Ķezberes iesniegums NEPLP sēdē tiks izskatīts, kad no komandējuma atgriezīsies padomes loceklis Ivars Āboliņš. Pēc tam šo jautājumu varēs virzīt uz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju.
Politiskais spiediens uz NEPLP priekšsēdētāju
Preses konferencē, atbildot uz jautājumu, kāpēc jāgaida līdz decembra vidum, lai atkāptos no amata, Ķezbere stāstīja, ka jauna padomes locekļa atrašanai nepieciešams laiks. Ja viņa aizietu agrāk, tad NEPLP paliktu trīs cilvēku sastāvā.
Konferenci viņa sāka, atskaņojot Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja, "KPV LV" politiķa Artusa Kaimiņa izteikumus kādā no sēdēm, kur viņš iedrošināja Ķezberi atkāpties, lai padomē būtu divas brīvas amata vietas.
"Kaimiņa kunga uzstādījums ir ļoti skaidrs. Nav jau ko slēpt. Tātad Saeimā ir vajadzīgas divas brīvas vietas, lai varētu jaunie politiskie spēki ievēlēt jaunus divus cilvēkus. Tad arī šis te pamatojums, ka "mēs jūs vairs nesauksim, mēs jūs vairs netirdīsim", ir labs iemesls tam, lai patiešām domātu par to, ka darbs nozarē šobrīd nepārtraukti, reaģējot uz dažādām politisko partiju intrigām, dažādiem spiedieniem gan atsevišķu cilvēku, gan pret mani personīgi, gan arī pret padomi kopumā, ir pietiekami liels.
Viena no būtiskajām lietām, kāpēc arī esmu šo iesniegumu uzrakstījusi, ir nodrošināt, lai padomes darbs būtu rezultatīvs, efektīvs, un es ļoti ceru, ka tie divi jaunie cilvēki, kuri gada nogalē sāks strādāt NEPLP, būs pietiekami profesionāli, un politiķi, kā teica Artuss Kaimiņš, būs apmierināti un NEPLP vairs nesauks uz sēdēm un netirdīs un tā tālāk," stāstīja Ķezbere.
Savu viedokli par NEPLP darbu esot izteikuši arī citi politiķi - piemēram, Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība"), Dagmāra Beitnere-Le Galla (Jaunā konservatīvā partija), savukārt Andis Kudors negācijas pret NEPLP izmantojis pat savā priekšvēlēšanu kampaņā uz Eiropas Parlamenta deputāta amatu.
Ķezbere stāstīja, ka viņas pieminētais politiskais spiediens ir pret visu NEPLP un nozari kopumā. Tāpēc NEPLP juristi sākuši izvērtēt, vai politiķi iejaucas NEPLP darbībā. Ķezbere norādīja, ka pēc tam var vērsties Eiropas Komisijā (EK), ja iejaukšanās tiks konstatēta.
NEPLP komunikācijas speciālists Klāvs Radziņš portālam LSM.lv stāstīja, ka Ķezberes teiktais par vēršanos EK bija vairāk filozofisks izteiciens, nevis konkrēta juridiska norādīšana. Vēršanās vai nevēršanās kaut kur būšot atkarīga no tā, kas tiks atklāts juridiskajā analīzē. Juristi analizē gan publiskajā telpā, gan sociālajos medijos, gan arī Saeimas darbā politiķu teikto. Radziņš apstiprināja, ka analīzi pirms neilga laika rosinājusi sākt NEPLP priekšsēdētāja Ķezbere.
Kaimiņš NEPLP vēlas redzēt profesionāļus
Kaimiņš Ķezberes lēmumu uzrakstīt atlūgumu Latvijas Radio vērtē kā apsveicamu rīcību. Viņš atgādināja, ka līdz 14. oktobrim Saeima aicinājusi nozares profesionāļus pieteikties uz vienu vakanto mediju uzrauga locekļa vietu, bet nu būs iespējams izvēlēties uzreiz divus padomes locekļus. Politiska spiediena izdarīšanu uz Ķezberi Kaimiņš noliedz.Viņš arī stāstīja, ka politiķu vidū netiek runāts par "jauno partiju" kandidātiem, kurus varētu virzīt NEPLP locekļu amatiem, vienlaikus norādot, ka Ķezberi gan virzīja pašlaik opozīcijā esošā Latvijas Zaļā partija.
Ķezberes izteikumi, ka politiķi vēlas redzēt padomē pašreizējo koalīciju atbalstošus pārstāvjus liek jautāt, vai palikušie trīs mediju uzrauga pārstāvji ir politiski neitrāli. Patriks Grīva un Aurēlija Ieva Druviete sarunā ar Latvijas Radio noliedza, ka padomē pārstāvētu kādu politiķu intereses. Savukārt Nacionālās apvienības politiķiem pietuvinātā padomes locekļa un Ķezberes vietnieka Ivara Āboliņa domas noskaidrot neizdevās, jo viņš pašlaik ir komandējumā.
LTV Kaimiņš stāstīja, ka Ķezbere bija informēta par iespējamu atlaišanas procedūru. Viņš gan norādīja, ka nezina, vai tas bija iemesls viņas lēmumam atkāpties, tomēr uzsvēra, ka ir pamatotas bažas par reputāciju un profesionalitāti.
Kaimiņš sola brīvajās NEPLP locekļu amata vietās iecelt nozares profesionāļus, ne politiķiem pietuvinātas personas. "Man ļoti gribas tur redzēt nozares profesionāļus, un, ja arī būs no partijām kaut kāda veida lobisms, tas nav pareizais risinājums," sacīja Kaimiņš.
KONTEKSTS:
Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns nācis klajā ar iniciatīvu no amata atbrīvot NEPLP priekšsēdētāju Ķezberi. Arī Latvijas Žurnālistu asociācija vērsās Saeimā, pieprasot no amatiem atbrīvot NEPLP locekļus.
Ķezbere jau jūlija nogalē paziņoja, ka apsver NEPLP vadītājas amata atstāšanu, taču vēlāk teica, ka amatu tomēr neatstās, jo vēl ir daudz darba. Mediju padomes priekšsēdētājas Daces Ķezberes pilnvaras amatā beigtos 2020. gada 17. jūnijā.
Pašlaik jau izsludināts konkurss uz NEPLP locekļa vietu, jo amatu atstāja Gunta Līdaka.
Darbu NEPLP turpina Ivars Āboliņš, Patriks Grīva un Aurēlija Ieva Druviete.
