Trešdien VVD saņēma iedzīvotāju ziņojumu par taukveida vielas sanesumu esamību šajā peldvietā. Pēc notikuma vietas apsekošanas VVD pludmales ūdenī konstatēja pagaidām nezināmas izcelsmes taukvielas. Vielas izcelsmes precizēšanai noņemti paraugi un nodoti testēšanai laboratorijā.
Kā norādīja dienestā, piesārņojums konstatēts pašvaldības zemes īpašumā. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka peldvieta tiek intensīvi izmantota, VVD pieprasīja Rīgas pašvaldību un iesaistītās atbildīgas struktūras veikt pārbaudi minētajā teritorijā un nekavējoties organizēt Daugavas krastā esošo, no notekūdeņu novadīšanas sistēmas novadīto tauku savākšanu un apsaimniekošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī skaidrot piesārņojuma rašanās cēloņus.
Iepazīstoties ar VVD rīcībā esošo Rīgas lietus ūdens novadīšanas infrastruktūras shēmu un sadzīves kanalizācijas sistēmas tīklu shēmu, secināts, ka iepriekšminētās vietas tuvumā atrodas SIA "Rīgas ūdens" atbildībā esošas sadzīves kanalizācijas tīklu pārgāzes, kā arī Rīgas domes Satiksmes departamenta atbildībā esošas lietus notekūdeņu izlaides vietas, no kurām arī piesārņojums, visdrīzāk, ticis novadīts.
VVD ir pieprasījis augstākminēto tīklu tiesiskos valdītājus iesaistīties apstākļu un cēloņu izvērtēšanā un līdzīgu situāciju novēršanā turpmāk.
Šāda veida atkritumu nonākšana notekūdeņos liecina par neatbilstošu atkritumu – eļļu, tauku – apsaimniekošanu un vienlaikus neatbilstošu notekūdeņu novadīšanu tam nepiemērotā notekūdeņu sistēmā, atzīmēja dienestā.
Tikmēr "Rīgas ūdens" pārstāve Ieva Upleja norādīja, ka "Rīgas ūdens" noraida iespējamību, ka taukvielu sanesumi Ķīpsalas pludmalē varētu būt radušies no uzņēmuma atbildībā esošās sadzīves kanalizācijas tīklu pārgāžu sistēmas.
"Pēc "Rīgas ūdens" Kanalizācijas sūkņu staciju dienesta sniegtās informācijas, spēcīgās lietusgāzes 29. jūnijā uz brīdi radīja nepieciešamību atvērt avārijas izlaižu sistēmas punktu Voleros, lai nerastos draudi Bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" tehnoloģiskajiem procesiem. Taču Voleru avārijas izlaižu punkts Daugavā atrodas krietni aiz Ķīpsalas, turklāt todien valdošie dienvidu-dienvidaustrumu vēji neattīrītos notekūdeņus būtu aiznesuši Daugavgrīvas virzienā, un nekādā gadījumā ne pretējā virzienā. Ķīpsalai tuvāk esošais avārijas izlaižu punkts Austuves ielā šajās dienās nav izmantots, arī piesārņojums no Voleru pārgāžu punkta nav konstatēts," skaidroja Upleja.
VVD atgādināja, ka jau kopš 2019. gada dienests cēlis trauksmi par to, ka Rīgā un arī atsevišķās citās Latvijas pilsētās ir aktuāls un vienlaikus ilgstoši neatrisināts jautājums par lietus ūdeņu novadīšanas sistēmu nošķiršanu no komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmām.
Vēsturiski uzbūvētās lietus un komunālo notekūdeņu kanalizācijas kopsistēmas nespēj uzņemt un novadīt uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām visus ienākošos notekūdeņus pat vidēji stipra lietus laikā. Klimata pārmaiņu ietekmē Rīgā, tāpat kā citās Eiropas pilsētās, pieaug stipru lietusgāžu biežums, tiek prognozēts, ka lietusgāžu un plūdu risku izaicinājumi nākotnē kļūs arvien aktuālāki.
Kopš 2019. gada, kad VVD konstatēja, ka SIA "Rīgas ūdens" ar katru gadu arvien lielāku procentuālo apjomu no kopējiem notekūdeņiem novada caur tā saucamajām lietus pārgāzēm jeb avārijas izplūdēm, Rīgas pilsētā aktīvi tiek meklēti risinājumi pārplūdēs novadīto notekūdeņu apjoma samazināšanai.
Ieviešot automatizētus kontroles un uzraudzības risinājumus, SIA "Rīgas ūdens" ar organizatoriskiem pasākumiem ir izdevies samazināt neattīrīto notekūdeņu apjoma novadīšanu Daugavā no 5,54% 2018. gadā un 5,3% 2019. gadā līdz 1,37% 2022. gadā, informēja VVD. Lai arī samazinājums procentos ir iespaidīgs, tomēr tie joprojām ir ~ 675 tūkstoši kubikmetru novadītu neattīrītu notekūdeņu, kas, piemēram, vairāk nekā divas reizes pārsniedz Krāslavas pilsētas gada kopējo attīrīto notekūdeņu apjomu.
Veicot lietus laikā neattīrīto notekūdeņu testēšanu, noskaidrots, ka diemžēl tie nav stipri atšķaidīti ūdeņi, bet atbilst neattīrītu komunālo notekūdeņu sastāvam, atzīmēja Vides dienestā. Lai pilnībā novērstu neattīrītu notekūdeņu ieplūdi Daugavā lietus laikā, nepieciešams samazināt kopsistēmā ievadāmo lietus notekūdeņu apjomu. Problēmas risināšanai Rīgā nepieciešami zaļās infrastruktūras risinājumi gan jaunu teritoriju attīstībai, bet jo īpaši – jaunu ieceru attīstīšanai pilsētas centrā.
