Kā iepriekš ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”, prokurors Miglāns pagājušā gada oktobrī, izskatot lietu par deputāta Kļaviņa nelikumīgi saņemtajām kompensācijām, nepamatoti mīkstināja pārkāpuma smagumu. Sākotnēji Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Kļaviņa nodarījumu bija kvalificējis kā dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kas ir smags noziegums. Taču prokurora priekšrakstā par sodu mantkārība kā motīvs vairs neparādās. Līdz ar to Kļaviņa nodarījums pārtapa par mazāk smagu pārkāpumu.
Likums prokuroriem paredz piecus disciplinārsoda veidus, proti, piezīmi, rājienu, mēnešalgas samazināšanu. Var arī piemērot pazemināšanu amatā un atlaišanu no amata.
"Ģenerālprokurors pieņēma šo lēmumu, balstoties uz visiem pārbaudes lietā esošiem materiāliem. Tai skaitā tika ņemts vērā, ka prokurors panāca taisnīgu krimināltiesisko noregulējumu. Proti – šajā lietā apsūdzētais saņēma sodu," stāstīja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.
Viņa nepiekrita, ka Kļaviņam piespriestais sods bija maigs, norādot, ka tas tika pieņemts, "ņemot vēro to sankciju, kādu pants paredzēja".
Spriežot pēc Miglāna amatpersonas deklarācijas par 2017. gadu, prokurora alga ir aptuveni 2500 eiro mēnesī. Attiecīgi nākamo pusgadu viņš varētu saņemt par 375 eiro mazāk. Miglāns šo ģenerālprokurora lēmumu pārsūdzējis Diciplinārtiesā.
2018. gadā disciplināri sodīti 12 prokurori. Četri no viņiem saņēmuši piezīmes, trīs – rājienus un vēl pieci – mēnešalgas samazinājumu.
KONTEKSTS:
Sabiedrības uzmanība Kļaviņam tika pievērsta pagājušā gada jūnijā, kad Saeimas deputāti deva atļauju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu viņa īpašumos. Izmeklētājiem bija aizdomas, ka viņš krāpies ar kompensācijām par degvielu un, iespējams, Saeimas apmaksāto degvielu lējis savas veikalu firmas “Gandrs” automašīnās.
Zaļās partijas valde 4. septembrī vienbalsīgi nolēma apturēt Kļaviņa darbību partijā, bet pēc divām dienām Kļaviņš paziņoja, ka noliek deputāta mandātu.
Kļaviņš 13. Saeimas vēlēšanās nekandidēja.
