Brīžiem sniegs, brīžiem atkusnis. Šī ziema ir spilgts piemērs tam, ka klimata pārmaiņas notiek jau šobrīd. Un turpmākajos gados tās izjutīsim arvien vairāk.
Klimata pārmaiņas nav nākamo paaudžu jautājums, un tām ir jāpielāgojas jau tagad. Kopš 1961.gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā paaugstinājusies par 0,7 grādiem. Eksperti prognozē, ka globālās sasilšanas rezultātā līdz šā gadsimta beigām pie mums vidēji gadā būs par 5 līdz 7 grādiem siltāks. Par ziemām, kādas bija pirms 20-30 gadiem, varam sākt aizmirst.
“Pēdējos gados varam redzēt, ka sniega periods ar patstāvīgu sniega segu kļūst aizvien īsāks. Biežāk ir periodi ar atkušņiem. Šī tendence arī turpināsies nākotnē, un ar sniegu, kas ir vismaz divas nedēļas, mums jārēķinās aizvien retāk.
Sniegs kļūs Latvijā aizvien eksotiskāka parādība.
Gadsimta beigās drīzāk būs pelēkas, drūmas, lietainas dienas, nekā ar sniegu,” norāda Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu daļas vadītājs Andris Vīksna.
Tātad ziemā kļūs siltāks un arī vasaras būs karstākas. Vienlaikus jārēķinās, ka nokrišņu daudzums ik gadu palielinās un turpinās pieaugt visos gadalaikos. It sevišķi vasarā arvien izteiktākas kļūs spēcīgas pērkona lietusgāzes ar stirpu vēju. Tas nozīmē vairāk plūdu un vētru postījumu.
Klimata pārmaiņas uz savas ādas pēdējo gadu laikā izjūt arī apdrošināšanas kompānijas. Uz to norāda AS “Seesam Latvia” valdes priekšsēdētājs Aigars Freimanis: “Esam analizējuši desmit gadu periodu un varam droši pateikt, ka
apdrošināšanas gadījumu skaits, kas saistīts ar dabas stihijām, pieaug katru gadu vidēji par 10%.”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šobrīd izstrādā stratēģiju, kā dažādām Latvijas nozarēm pielāgoties klimata pārmaiņām. Tā paredz, ka būs arvien izdevīgāk enerģiju iegūt no hidroelektrostacijām, vēja ģeneratoriem, saules kolektoriem. Lauksaimniekiem var nākties atteikties no ziemājiem, un arvien perspektīvāka nozare kļūs augļkopība.
“Klimata pārmaiņas ir faktors, kas globāli tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem riskiem, kas varētu izjaukt pasaules kārtību un radīt problēmas daudzām valstīm. Ja valsts savlaicīgi nepielāgojas klimata pārmaiņām, tad pavisam noteikti tiek iedragāta tās ekonomika, tiek radīti zaudējumi un negūta peļņa, ko varētu gūt. Ja citas valstis tajā pašā laikā ir pielāgojušās, tad tās gūs savu labumu,” saka VARAM Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse.
To, kā ir mainījies klimats jau šobrīd un kādas ir ekspertu prognozes par nākotni, iespējams aplūkot LVĢMC mājaslapā, kur var iepazīties ar gaisa temperatūru, nokrišņu daudzuma, vēja ātruma izmaiņām dažādās Latvijas vietās.
